ĪSUMĀ:
- Naujenes pagastā noplūdušo dūņu savākšana bija tehniski sarežģīta.
- Pašlaik draudu videi vairs nav, bet turpina monitoringu.
- Jādomā, kā nākotnē novērst dūņu noplūšanu; apsaimniekotājam jau padomā projekts.
Dūņu vākšana bija tehniski sarežģīta
Augšdaugavas novada Naujenes pagasta Kašatniki ir vieta, kurp 25 gadus, līdz 2012. gadam tika vestas visas Daugavpils pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās saražotās dūņas. Kopumā 13 krātuvēs šobrīd tur glabājas gandrīz 90 tūkstoši kubikmetri dūņu. Pērn vienā no krātuvēm, vaļņa sabrukšanas dēļ, ko visdrīzāk radīja āpšu alu rakšana, arī notika dūņu noplūde. Tad seku likvidācijai tika piesaistīta AS "VentEko", pastāstīja uzņēmuma operatīvā un tehniskā atbalsta dienesta direktors Jānis Klimovičs.
"Tehniski bija grūti savākt to. Lai tiktu klāt, bija jābūvē papildus pievadceļi. Ar ekskavatoru bija jālien dziļi pārpurvotā teritorijā, ar mašīnām jāved ārā," stāstīja Klimovičs.
Galvenais uzdevumus bija atjaunot krātuves, kuras numerācijas numurs bija pieci, nobrukušo valni, lai novērstu atlikušo dūņu aizplūšanu un atsūknēt vidē jau izplūdušās dūņas. To ietekmi uz vidi uzraudzīja Valsts vides dienesta (VVD) Latgales reģionālā vides pārvalde.
"Avārijas rezultātā vidē nokļuvušais piesārņojums radīja tādas sekas, kas klasificējamas kā videi nodarītais kaitējums. Pēc neatliekamo darbu izvērtēšanas un visu veikto analīžu rezultātiem komersants valsts budžetā jau ir iemaksājis 10 463 eiro par vides piesārņojumu, kā arī ir kompensējis zivju resursiem nodarīto kaitējumu," stāstīja VVD pārstāve Iveta Labanoka.
Šie līdzekļi, ko iemaksāja dūņu krātuvju apsaimniekotājs SIA "Daugavpils ūdens" arī tika vērsti uz avārijas seku likvidāciju.
Monitoringā tagad piesārņojumu vairs nekonstatē
Teritorijas monitorings notiek joprojām, norādīja Labanoka. Šonedēļ, kad dabā iestājies siltais laiks, ir kārtējais reids, kuram pievienojās Latvijas Radio.
"Šobrīd mūsu apsekošanas mērķis ir novērtēt un konstatēt, cik šobrīd tas paliekošais piesārņojums var vidi ietekmēt.
Bet kopumā izskatās, ka visi darbi ir veikti profesionāli, savlaicīgi un papildus sanācijas pasākumi nebūs nepieciešami.
Bet, protams, ka mēs turpināsies teritorijas apsaimniekošanas darbus, un arī tiks veikts gan pieguļošās teritorijas, gan virszemes objektu monitorings," stāstīja "VentEko" pārstāvis Klimovičs.
Viņš norādīja, ka lielākās bažas bija par dūņu ietekmi uz upi, kurā tās ieplūda.
"Daba ir atjaunojusies, ir izveidojusies augu sega tajā vietā, kur bija dūņu noplūde. Piesārņojums kā tāds ir likvidēts šajā te zonā. Sākumā no šīs ieplakas daļa dūņu nonāca arī upē un piesārņoja šo ūdeni. Taču šis process nav ilglaicīgs, tas izskalojās, nosēdās, un upē ūdens ir atjaunojies dabiskajā līmenī. Piesārņojuma tur vairs nav," stāstīja Klimovičs.
Avārijas sekas pērnā gada nogalē izjuta netālu esošo dzīvojamo māju saimnieki, tiem sākotnēji bija ieteikts pat nelietot uzturā dzeramo ūdeni no akām. Tagad situācija ir normalizējusies, apliecināja Augšdaugavas novada Dabas resursu nodaļas vadītāja Jolanta Bāra.
"Tad, kad notika avārija, tika pārbaudītas akas. Tajās parastajās grodu akās, kur bija konstatēts paaugstināts veselībai iespējams kaitīgs piesārņojums, tur Daugavpils ūdens veica tīrīšanu. Dažās vietās arī Daugavpils ūdens piegādāja dzeramo ūdeni. Akas ir iztīrītas, dezinficētas, pašlaik risku nav," stāstīja Bāra.
Plāno atbrīvoties no dūņām
Klimovičs uzsvēra, ka pašlaik jādomā par nākotni, lai mācītos no kļūdām un novērstu jebkurus potenciālos draudus no kārtējās dūņu noplūdes.
"No šīs noplūdes vairs draudu nekādu nepastāv, bet pastāv potenciāli draudi atkārtoties šim te momentam, jo šie te dūņu lauki vēl ir pilni ar dūņām.
Mums ir izstrādāts pilotprojekts par šīm dūņām, atbrīvojot šo te piekto krātuvi no dūņām,"
pastāstīja apsaimniekotāja, "Daugavpils ūdens" tehniskais direktors Ēriks Limanovskis.
Pilotprojekts paredz atbrīvot pilnībā visus dūņu laukus, dūņas pārceļot uz tepat esošo bijušo atkritumu izgāztuvi.
"Viena problēma ir 5. kārtas dūņas, kuras šeit atradās, bet sanācijas programmas ietvaros tika risināts jautājums par visām dūņām kopumā. Programmas ietvaros galu galā visas 13 kārtas dūņas tiks pārvietotas un iestrādātas zemē, un problēma galu galā tiks atrisināta," norādīja Limanovskis.
Pašlaik būtiskākais ir veikt aprēķinus un rast līdzekļus projekta īstenošanai. Visticamāk, tam piesaistīs ES fondu finansējumu. Līdz tam joprojām turpināsies teritorijas monitorings. Tikmēr problēma ar Daugavpils notekūdeņu attīrīšanas iekārtās šobrīd saražotajām dūņām jau sen ir atrisināta. Ik dienas vidēji 25 tonnas šo dūņu nonāk netālajā biomasas pārstrādes uzņēmumā.
