“Apstākļi bija tādi, ka varēja brīvi iziet ārā, kad un cikos vēlējās, bet saistībā ar dzīvokļa maiņu šādi apstākļi diemžēl nebija iespējami. Un mums sākās attiecīgi problēmas ar ārā iešanu, nepārtraukta ņaudēšana un vēlēšanās iziet ārā jebkurā diennakts laikā. Kad mēs pārvācāmies, zināju, ka tā būs problēma, ka man to būs jāspēj risināt, un man likās, ka es tikšu labāk ar to visu galā. Bet es sapratu, ka tā problēma ir lielāka,” stāsta Laura.
Nespējot saprast, kādēļ ieslodzīts četrās sienās, Muris no mīļa mājas kaķa kļuvis par durvju dežurantu, stundām skaļi ņaudot un pieprasot savu ierasto brīvsoli. “Es negribu visu laiku paaugstināt balsi un kliegt uz viņu tāpēc, ka viņš tik kaitinoši uzvedas,” saka saimniece.
Gandrīz katru dienu Laura Muri ved pastaigā pie pavadiņas, kas runcim tīri labi patīk. Bet, kolīdz abi atgriežas mājās, intensīvā ņaudēšana sākas no jauna. Ko darīt saimniekam?
Palīgā dodas kaķu uzvedības eksperte – felinoloģe, sertificēta pasaules kaķu federācijas visu šķirņu eksperte un izstāžu komisijas vadītāja Aija Nuķe. “Jums atkrīt tas moments, kas parasti ir ar pārvākšanos uz jaunām mājām, tas stress; tad ir kaķis, kas var vienkārši divus mēnešus grib pagultē gulēt un vispār nenākt ārā.
Tad jūsu gadījumā jums ir laimīgais variants, kad viņš ir ātri iedzīvojies un viņš pat arī izrāda interesi par to teritoriju, kas ir ārpus tās viņa vides.
Problēma jums šobrīd ir vairāk atrast to savstarpējo komunikāciju, līdzsvaru ar ārā iešanu, prasīšanos,” norāda eksperte.
Dzīvesvietas maiņas gadījumā būtiskākais ir vienoties par konkrētiem apstākļiem – saprast, kādas iespējas kaķim būs jaunajās mājās. “Pareizāk būtu jau pašā sākumā izdarīt šo izvēli, vai šajā jaunajā vietā, vidē jūs viņu vispār laidīsiet ārā vai tomēr vispār nelaidīsiet ārā.
Jums ir jāapbruņojas ar pacietību, tikai un vienīgi ar pacietību. Es domāju, ka pirmos rezultātus jūs varat gaidīt ne ātrāk kā pēc četriem mēnešiem, pusgada.
Bet tad jums ir ļoti stingri jāizlemj, kāda būs tā jūsu pozīcija. Jūs esat izdarījusi izvēli, ka jūs ejat ārā, jūs ejat ar pavadiņu. Un viņš pieradīs pie tā, tam ir vajadzīgs laiks, tas nebūs ātri. Un divi mēneši, tas nav vispār nekas,” norāda eksperte.
Kaķi ir dzīvnieki ar izcilu laika izjūtu. Ja saimnieks izlēmis par labu pavadiņai, noteikti jāievēro konkrēts režīms, piemēram, vest mīluli pastaigā tikai vakaros vai agri no rīta. Un šāda rutīna jāsaglabā, dzīvniekam ļaujot pielāgoties.
Bet ko darīt, ja Muris pieprasa āra izklaides nepārtraukti? “Tādā brīdī viņam vajag novērst uzmanību, jo viņš tai brīdī, kad sēž un prasās ārā, viņš ir ieciklējies, viņš pat varbūt īsti nezina, ka viņš tur grib tai ārā, jo vide ir pārāk jauna viņam,” skaidro Nuķe.
Uzmanības novēršanai derēs mantiņas vai kārumi.
Savukārt, lai Murim nebūtu jādomā par plašo ārpasauli, dzīvoklī jāievieš izklaides iespējas –
vieta, no kuras novērot teritoriju, nagu asināmaos un paslēptuves, ļaujot kaķim izpaust viņa dabisko uzvedību. “Es ieteiktu tomēr viņam radīt šeit kaut kādas lietas mājā. Kaut vai to pašu kāpjamkoku, jo viņš sapratīs, ka tas ir viņa.”
Daudzi kaķi par labāko novērošanas posteni atzīst balkonu. Arī Murim tā ir iemīļota vieta. Bet, ja tas ir atvērts, tad kaķiem tas ir ļoti bīstami. Bieži saimnieki izvēlas balkonus aprīkot ar sietu, lai kaķa uzturēšanos tajā padarītu drošu. Diemžēl daudzi savus mīluļus pazaudē nedroša balkona dēļ – pat mierīgākais mājas kaķis pēkšņi var ieraudzīt putnu un nejauši nokrist no vairāku stāvu augstuma.
Savukārt pati muļķīgākā saimnieku kļūda – dzīvokļa kaķi laist pastaigāties pilsētā vienu pašu. Bēdīgo stāstu ir vairāk nekā laimīgo atgriešanos.
