Rāznas Nacionālā parka robežupes Narūtas straujteces posma atjaunošanas talkā Krāslavas novada Obiteļas mežā no sanesumiem, kritušajiem kokiem un bebru dambjiem atbrīvots vairāk nekā kilometru garš upes posms. Rāznas Nacionālā parka robežupe Narūta ir 10 kilometru gara. Tā tek no Ežezera uz Dagdas ezeru. Narūta ir ļoti daudzveidīga un mainīga savā plūdumā.
Posms, kurā tika veikti darbi, atbilst straujtecei – dzīvotnei arī retām un aizsargājamām sugām. Narūtā sastopamā biezā perlamutrene (Unio crassus) un upes micīšgliemezis (Ancylus fluviatilis) ir Latvijā īpaši aizsargājamās bezmugurkaulnieku sugas. Upes gultnē uz akmeņiem nereti sastopama arī sārtaļģe (Hildebrandia rivularis), kas ir upju straujteču indikatorsuga.
"Palīdzot dabai, palīdzam paši sev – tikai labā kvalitātē esoša upe mums spēs nodrošināt pakalpojumus, kurus protam novērtēt – atpūta, laivošana, makšķerēšana, peldēšana,"
uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.
Kopīgā darbā tika atjaunots brīvs upes plūdums, vides apstākļi īpaši aizsargājamām sugām un uzlabota Narūtas upes kā Eiropas Savienības nozīmes biotopa kvalitāte. Pirms talkas upes kvalitāte bija vērtējama kā vidēja tieši koku sagāzumu dēļ. Strauji tekošu upju posmi ir ekoloģiski vērtīgāki, jo ir bagātāki ar skābekli. Tas ir svarīgi ūdens organismiem, kuri ir ļoti jutīgi pret skābekļa trūkumu.
"Koku sanesumi un bebru dambji veido šķēršļus, kas kavē upes tecējumu, traucē plūdumam un tādā veidā rada apdraudējumu upē mītošajām sugām. Būtiski, ka pilnīga koku izvākšana upē nav nepieciešama.
Nelielos daudzumos upē iekritušie koki, kas pilnībā neaizšķērso upi, ir atstājami – tie palielina dzīvotnes daudzveidību un kalpo par mājvietu vēžveidīgajiem, slēptuvēm zivīm, kā arī par augšanas substrātu sūnām un aļģēm," skaidro LIFE-IP LatViaNature projekta saldūdens biotopu eksperte Lauma Vizule-Kahovska.
Viņa arī norāda: "Tajās vietās, kur veidojas šie te koku nosprostojumi, ūdens tecējums apstājas, uzkrājas dūņas, smiltis, lapas, zaru sanesumi un līdz ar to pazeminās gan upes pašattīrīšanās spēja, gan upes kā biotopa kvalitāte un arī dzīvotne retajām un īpaši aizsargājamām sugām."
Bet DAP Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Irēna Skrinda sacīja: "Tur, kur ir dūņa, tur, protams, augs viss, kas iesējas, visi ūdens augi. Tā kā mēs varam redzēt šeit, ka pirms bebru dambja ir biezas zāles saaugušas. Upes tādi dzīvnieciņi – viņi ļoti daudzi ir filtrētāji, kas filtrē ūdeni, viņiem vairs nav spēju to visu izfiltrēt un viņi iet bojā. Tas samazina to daudzveidību un kavē straumi."
Koku sanesumu un bebru dambju likvidēšanai tika izmantota tehnika – motorzāģis lielo koku sazāģēšanai un portatīvā vinča, lai izvilktu kokus no upes. Darbi notika videi draudzīgā veidā, atbilstoši ekspertu ieteikumiem, tostarp novēršot smēreļļu iekļūšanu ūdenī.
Talkā kopumā piedalījās vairāk nekā 40 talcinieku un to stingri uzraudzīja pieredzējuši eksperti. Atbrīvojot upi no lielākajiem koku sagāzumiem un bebru dambjiem, jādarbojas ļoti rūpīgi un saudzīgi. Tāpat darbi jāveic virzienā pret straumi un koki jānovieto krastā pēc iespējas attālāk.
"Mēs atstājam to, kas ir jāatstāj tur, kur ir kaut kādas dzīvas radības, lai tās turpina dzīvot. Tecējums ir atbrīvots, aizaugums arī mazinās, notiek arī burbuļošanas procesi, upīte sāk "runāt", tā stāsta, ka tai ir labi, ka tai šeit patīk, arī attiecīgi nārsta vietas uzlabojas" sacīja DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore.
