„Liepājas ostas Karostas kanāls ir viena no piesārņotākajām vietām Baltijas jūras reģionā, kur gultnē atrodas vairāk nekā 700 tūkstoš kubikmetru ar naftas produktiem un smagajiem metāliem piesārņotas grunts,” - lūk, kāpēc ir tik svarīgi īstenot šo apjomīgo projektu un attīrīt Karostas kanāla grunti, īsumā situāciju raksturo Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes pārstāvis Ivo Koliņš. ''Pašlaik tas ir pagaidu būvlaukums. Šie ir priekšdarbi, lai nākotnē izņemtu visu grunts materiālu. Pagaidām mēs testējam tehnoloģijas.”
No kanāla jau izcelti milzum daudz dažādu priekšmetu, un turpinās piesārņotās grunts izcelšana un nogādāšana aiz rievsienas. Liepāja ilgstoši gatavojās šim projektam, tāpēc 2001. gadā Karostas kanāla galā tika izbūvēta speciāla rievsiena, kur nākotnē tiks noglabāta piesārņotā grunts. Tagad tur strādā mobilā rūpnīca.
„Ja pirms tam vairāk nekā desmit gadus, strādājot pie šī projekta, testējot tehnoloģijas laboratoriski, ūdens tilpums nepārsniedza kubikmetru, bet pats materiāls bija vairāki kilogrami, tad tagad tie ir jau ir simtiem tūkstošu kubikmetru. Viss notiek sekmīgi, smiltis tiek atdalītas no dūņu pamatmasas,” klāsta Koliņš.
Karostas kanāla galā ir norobežoti septiņi hektāri - tik plaša ir teritorija aiz rievsienas. Melna, duļķaina un nepatīkami smakojoša ir masa, kas tiek izsūknēta no Karostas kanāla. Ar šo masu tad arī ikdienā tiek strādāts. Kādi darbi notiek pilotprojekta ietvaros, skaidro projekta vadītājs Jānis Purakalns no SIA “Riga rent”:
„Karostas kanālā ar bagarēšanas iekārtām veicam nogulumu izrakšanu, lai būtu pēc iespējas mazāka duļķošanās. No baržām visu pārsūknējam uz pārstrādes laukumu, attīrīšanas iekārtām. Pēc atdalīšanas no smiltīm tiek pievienot flokulanti, tad dūņas ātrāk nostājas, atdalās tīrs ūdens, ko var ātrāk novadīt.”
Darbi turpināsies līdz gada beigām, līdz tam paredzēts no Karostas kanāla izcelt aptuveni 50 tūkstoš kubikmetru piesārņotās grunts. To, kā praktiski varētu izmantot šīs dūņas, atklāj Ivo Koliņš:
''Eiropas Savienības valstīs ir aprobēta dūņu tehnoloģija, kas pēc tam tiek izmantota lauksaimniecībā. Mēs tika tālu neiesim. Mēs no šī dūņu materiāla izveidosim 7 hektārus lielu sauszemi, kur varēs attīstīt uzņēmējdarbību.”
Helsinkos Somijā līdzīgā veidā tika izveidots konteineru termināls. Projekta turpinājumam Karostas kanālā būs jāmeklē papildus finansējums. Pašlaik pilotprojekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
