Sadaļas Sadaļas

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vilki Francijā

No Francijas zoodārza izbēguši seši Latvijas vilki; divi nošauti

Francijas dienvidos no “EcoZonia” zooloģiskā dārza izbēguši seši turp aizvestie Latvijas vilki, kuri rada nopietnas briesmas apkārtējai sabiedrībai, vēstījuši Francijas mediji.  Divi no izbēgušajiem vilkiem ir sagūstīti, vēl divus nācies nošaut un pārējie divi joprojām atrodas meklēšanā.

Rīgas Zooloģiskā dārza dzīvnieku kolekcijas vadītāja Guna Vītola, kas dzīvnieku pārvešanā piedalās jau 20 gadus, ar sarūgtinājumu atzina, ka šis ir viens no skumjākajiem stāstiem, ko viņai nācies piedzīvot.

“Kas ir bijusi pamata problēma šo vilku izbēgšanai? Slikti uzbūvēts aploks, jo tad, kad dzīvnieki ir atdalīti no pamatgrupas, tad viņi, protams, jaunajā vietā pēc ceļa ir stresā.

Kad mēs  viņus visus bijām izlaiduši, es kolēģiem teicu, ka divas nedēļas vilki mēģinās darīt visu, lai no aploka tiktu ārā,”  norādīja Vītola.

Francijā aploks bija darināts no nepiemērota materiāla. “Francijā bija parastais, tā saucamais pītais siets – droši vien iekšpusē bija metāls un plastikāts apkārt. Izvelkot nosacīti vienu diegu, tā sēta sajūk un, ja ir seši spēcīgi un uztraukti vilki, viņi katrs savā veidā un katrs savā vietā aplokā to var izdarīt,” pauda Vītola.

Par neatbilstošu tādu nožogojumu sauc arī Rīgas Zooloģiskā dārza filiāles “Cīruļi” vadītājs Arnis Bergmanis. “Kad redzējām tos nožogojumus, mums bija pilnīgi neizprotams, ka tādi var būt vilku grupai un ka vilki tiek uzreiz izlaisti aplokā bez nomierināšanas. Turklāt tur blakus ir būvlaukums, kas robežojas ar pašu vilku voljēru,”  skaidroja Bergmanis.

“EcoZonia” Zooloģiskajā dārzā mīt tieši plēsīgie zvēri. Kolekcijā ir trīs tīģeri, divi leopardi, kā arī sarkanie vilki. Par laimi, zoodārzs apmeklētājiem vēl nav atvērts. Tas vēl ir būvniecības stadijā un sabiedrībai tā durvis vērt bija paredzēts 13. februārī.

Rīgas Zooloģiskā dārza izglītības darba speciālists Ingmārs Līdaka pieļāva, ka šī gadījuma dēļ kavēsies ne tikai zoodārza atvēršana, bet arī tā akreditācija Eiropas Zooloģisko dārzu asociācijā.

Šobrīd zoodārzā tiek pārtraukta jebkura dzīvnieka ievešana un no tā vadības tiek pieprasīts detalizēts ziņojums par šo gadījumu.

“Reputācija ir ļoti svarīga zoodārzu vidē, un šajā gadījumā es domāju, ka Francijas zoodārzs ir to pazaudējis. Turklāt tā veidošanā tika ieguldīti lieli finanšu līdzekļi,” komentēja Līdaka.

Zoodārza turpmākais liktenis pagaidām ir neskaidrs, jo pastāv bažas, ka to vispār neatvērs. Turklāt problēmas rada arī tas, ka, ķerot vilkus, viens no Francijas Zoodārza darbiniekiem tika sakosts.

Tā kā šie vilki saglabā savus plēsēja instinktus, tie ir agresīvi un nekontrolējami. Tas ir iemesls, kāpēc divus no vilkiem drošības apsvērumu dēļ diemžēl nācās nošaut.

No sešiem aizbēgušajiem vilkiem divi ir sagūstīti, bet vēl divu vilku meklēšanas darbi turpinās. Tiek uzskatīts, ka viens no vilkiem ir pametis parku un atrodas savvaļā. Notikuma vietā strādā žandarmi, parka darbinieki, kā arī Francijas Bioloģiskās daudzveidības biroja pārstāvji.

Francijas zooloģiskā dārza pārstāvji uzsvēra, ka vilki neesot bijuši adekvāti, bet nepauda, ka žogs nav atbildis prasībām.  

Raidījums “Vides fakti”, viesojoties Cīruļu zoodārzā pirms vilku došanās uz Franciju, novēroja, ka tur esošais vilku bars ir mierīgs un uzvedas adekvāti.

Vītola uzsvēra, ka šis viņas praksē ir pirmais gadījums, kad atbildību par notikušo neuzņemas zoodārzs, bet gan tiek vainoti atvestie dzīvnieki. 

Uz to, ka atbildība būtu jāuzņemas zoodārzam, norādīja arī Līdaka: “Ja Francijas zoodārzam nācās lūgties Rīgas zoodārzam atstāt transporta būrus, kur ievietot noķertos vilkus, tātad viņiem pat nebija transporta būru! Tas nozīmē, ka ar inventāru viņiem ir gaužam grūti.”

Jautāts, cik bīstami šie vilki varētu būt apkārtējiem, Bergmanis norādīja, ka barības meklējumos viņu rīcība var būt neprognozējama, vilki var nodarīt postu mājdzīvniekiem, taču uzbrukumu cilvēkiem viņš nepieļāva.

“Skatījos franču ziņas, kur abi vilki ir novēroti apmēram 12 kilometru rādiusā no izbēgšanas vietas. Viņi it kā ir kopā, bet vai viņus izdosies noķert un iemidzināt? Es maz tam ticu, jo tur ir diezgan mežonīgs apvidus. Slikti ir tas, ka viņi nemāk medīt, un tas, kā viņiem veiksies ar barības ieguvi, ir neprognozējami,” skaidroja Bergmanis.  

Ik gadu no Rīgas Zooloģiskā dārza un uz to ceļo aptuveni 50 sugu dzīvnieki, tas ir ārkārtīgi rūpīgs plānošanas darbs, ievērojot maksimālu drošību un visu nepieciešamo, lai pārvešana nekaitētu dzīvniekam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt