Ārpus Rīgas

Biškopji vēlas rudzupuķes iekļaut nektāraugu sarakstā

Ārpus Rīgas

Līdz ar laivotāju skaita pieaugumu arī upju krasti vairāk piesārņoti

Nirzas ezerā konstatē Latvijā aizsargājamo platspīļu vēžu bojāeju

Nirzas ezerā konstatē Latvijā aizsargājamo platspīļu vēžu bojāeju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Ja vēl pērn Ludzas novada Nirzas ezerā masveidā tika apkarota nelegālā vēžošanas, šogad vietējie iedzīvotāji ir satraukušies par šo aizsargājamo dzīvnieku bojāeju un izzušanu. Vietējie iedzīvotāji izvirza dažādas versijas par notikušo, sākot ar ezera ķīmisko piesārņojumu un beidzot ar iespējamo vēžu populācijas izzušanu nelikumīgās vēžošanas rezultātā. Valsts Vides dienests vēžu bojāejas iemeslus pagaidām nevar nosaukt, taču netiek izslēgta vēžu mēra izplatīšanās vai karstā laika ietekme.

Ludzas novadā esošais Nirzas ezers šodien ir īpaši nemierīgs, ar laivu izbraukt ezerā dodas tikai pieredzējušākie. Vēl pērn šo ezeru īpaši bija iecienījuši nelegālie vēžotāji, kas lielā vairumā izķēra te sastopamos aizsargājamos platspīļu vēžus. Tagad satiktie vietējie makšķernieki sūdzas par vēžu izzušanu un bojāeju.

Vieni runā par to, ka Nirzas ezerā tikušas mazgātas tvertnes ar ķīmisko šķīdumu, citi dzirdējuši par kādu vēžu slimību. Pastāv arī viedoklis, ka vēžu resursi ezerā vienkārši izsmelti.

Nirzānietis Jānis pats beigtus vēžus gan nav redzējis, bet runas par to bojāeju ir dzirdējis, “cilvēki runā, ka Raipoles krastmala vai nobērta ar beigtiem vēžiem. Šajā krastā pērn bija daudz vēžu.”

Nirzas ezeram otrpus esošajā Raipolē ezera krastā nevienu beigtu vēzi gan nemana. Arī kāds Raipoles ciematā satiktais iedzīvotājs stāsta, ka pagājušajā vasarā ezers ticis praktiski izlaupīts:

“Manā bērnībā, kādus četrdesmit gadus atpakaļ, biju pie ezera izgājis un redzēju, ka krasts bija pilns nobērts ar mirušajiem vēžiem. Bet šogad neesmu neko tādu redzējis, nevaru pateikt, ka vēži ir beigti. Bet situācija ar ķeršanu ir dramatiska. Pērn varēja pie ezera vakarā avīzes lasīt, jo spīdēja un laistījās viss no lukturiem. Bija salikti tūkstošiem krītiņu. Es domāju, ka vēži nav visi beigti, bet izķerti. Par deviņdesmit procentiem.”

“Šausmas, kas darījās, visi brauca, visi ķēra. Vannām veda laukā vēžus,” atceras Nikolajs, kurš vēl pavisam nesen redzējis lielu daudzumu beigtu vēžu tepat netālu no atpūtas kempinga “Zirga smaids”. “Šogad situācija dramatiska. Nav vēžu. Pazuda. Noindēja viņus. Vēži iet bojā.”

To, ka kaut kas nav kārtībā ar Nirzas ezeru, pamanīja arī atpūtnieki no Rīgas. Aigars, kurš kempingā atpūšas jau ne pirmo gadu, stāsta, ka šogad vēžu tiešām nav. Redzējis tikai vairākus beigtus. “Pat mazo vēžu vairāk nav. Vai nu ir vēžu mēris, vai nelikumīga makšķerēšana, kur izmantots anīss, jo anīsu, kad to uzpilina uz gaļas, tad tie vēži kā kaķi uz balderiānu nāk virsū. Viņi saostās un vienkārši noslāpst.”

Valsts vides dienesta pārstāve Ērika Ruskule uzsver, ka Nirzas ezers ir viens no unikālākajiem ezeriem Latvijā. Galvenā šī 500 hektāru lielā ezera vērtība ir tīrais ūdens.

Ruskule stāsta, ka vēzis jebkurā ūdenstilpē ir ūdens kvalitātes indikators. Ja kas notiek ar vēžiem, dienesti sit trauksmi. Tā bijis arī šovasar.

To, ka vēži iet bojā, pirmie pamanīja tieši Valsts vides dienesta inspektori, kuri karstajās dienās, kad temperatūra pārsniedza pat 34 grādus, ezerā veica reidus, lai izceltu tur atstātos bezsaimnieka tīklus.

“Īstenībā ir konstatēta vēžu zināmā mērā bojāeja. Nav masveidā. Nav visā ezera platībā viņa konstatēta.” Ruskule zina teikt, ka Vides inspektoru atrastie vēži tika nogādāti uz pētniecisko laboratoriju Daugavpilī:

“Vakar ziņoja, ka parazītu vēžiem neesot. Attiecībā uz izplatītāko versiju, kas tas varētu būt vēžu mēris, kas ir ļoti nelaba slimība priekš vēžiem, jo viņa var iznīcināt visu vēžu populāciju - tas būtu visbriesmīgākais, ko varētu sagaidīt. Šobrīd indikācijas par to, kas norādītu [uz vēžu mēri], nav, bet vēl nav oficiālās atbildes. Tā būs daudz vēlāk.”

Valsts vides dienestā pieļauj, ka aizsargājamo vēžu bojāeja un izzušana Ludzas novada Nirzas ezerā ir saistīta ar vasaras sākumā valdījušo karsto laiku. Tāpat vēžu populāciju posta arī masveida maluzvejniecība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti