Vides fakti

Depozīta sistēma

Vides fakti

Irbeņošana

Bišu vadlīnijas

Nevalstiskās organizācijas bažījas, ka «bišu vadlīnijas» būs pesticīdu ražotāju interesēs

Šobrīd bites ir devušās ziemas mierā, tikmēr pasaulē nerimst runas par to, kā tās saglabāt un saudzēt jaunajā medus sezonā. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde izstrādā dokumentu par to, kā mazināt bitēm toksisko pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā, kā arī norāda, kuras būtu vienotās metodes, kas ļautu vērtīgo apputeksnētāju aizsargāt. Vides eksperti šīs “bišu vadlīnijas” vērtē pretrunīgi.

Biškope no Sesavas novada Ineta Nasira dalās savā negatīvajā pieredzē, kad kaimiņu darbības dēļ bojā gāja bites: “Pagājušajā gadā pavasarī man tika nomiglotas visas lidojošās bites, kas manā dravā atradās. To es konstatēju, atbraucot uz dravu  divas dienas pēc tam, kad kaimiņu saimnieks, neko ļaunu nedomādams, bija miglojis ziemas kviešus ar augu augšanas regulatoru. Tā migla, acīmredzot, bija nākusi uz manu stropu pusi, un tad, kad es atradu bites, visas lidojošās bija beigtas”.

Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze šī konkrētā pesticīda darbības kontekstā min vēl kādu bīstamību. 

Bitēm saindēšanās sekas var būt vairākas dienas. Tās sākotnēji var neaiziet bojā.

Tāpēc pastāv iespēja, ka zinātnieki šādos gadījumos  pasaka, ka viss ir kārtībā un ka šis preparāts nav kaitīgs, jo bites taču sākotnēji bija dzīvas. Tas ir ļoti nekorekti, tāpēc mēs kā biškopji visā Eiropā, ne tikai Latvijā prasām, lai šīs vadlīnijas tiek izstrādātas korekti, lai tiek ņemti vērā arī  šie faktori,” norāda Krauze.

Jautāta, cik lielus zaudējumus rada bišu bojāeja, Nasira precīzu skaitli nosaukt nevar, taču norāda, ka pie zaudējumiem par vienu saimi (apmēram 100 eiro), klāt jārēķina arī neiegūtās ražas apmēri. Augstākais viņas sezonas rādītājs bijis 76 kg medus no vienas saimes.

Lai izpētītu, kā notiek pesticīdu izsmidzināšana, raidījums devās uz Z/S “Strazdi”, kas Dobeles, Auces un Tērvetes novados apsaimnieko 1800 hektārus zemes un izmanto augu aizsardzības līdzekļus. Zemnieku saimniecības īpašnieks Valters Bruss atzīst, ka pēdējos gados sarūk lauksaimniecībā lietoto augu aizsardzības līdzekļu klāsts, jo uz aizdomu pamata par kaitējuma izraisīšanu gan cilvēkiem, gan videi tie tiekot izņemti no lietojamo produktu klāsta. Savukārt jauni, videi un cilvēkiem draudzīgāki produkti apritē ienāk diezgan lēni. Saskaņā ar viņa teikto, šobrīd lietojamie videi mazāk kaitīgie līdzekļi ir dārgāki, bet tas arī sadārdzina ražošanas izmaksas.

Šobrīd Eiropā lielsaimniecības lielākoties strādā pēc vadlīnijām, kuras izstrādātas 2002. gadā. Ir ierobežoti augu aizsardzības līdzekļu veidi, kas varētu kaitēt bitēm un citiem apputeksnētājiem. 2018. gadā aizliegto pesticīdu sarakstā iekļāva neonikotinoīdus, kas iznīcina bišu nervu sistēmu. 2013. gadā Pārtikas nekaitīguma iestāde bija izstrādājusi jaunus ieteikumus bišu vadlīnijām – kaitīgo pesticīdu ierobežošanai, tomēr tās oficiāli neapstiprināja.

Šobrīd Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde darbu turpina, lai jau 2021. gada martā tiktu apstiprināti jauni ieteikumi bišu saudzēšanai.

Tomēr nevalstiskās vides  organizācijas jau šobrīd ceļ trauksmi  - jaunās vadlīnijas iestājas nevis par bišu, bet gan pesticīdu lielražotāju interesēm. 

Kā norāda Krauze, tad lielākās bažas rada tas, ka vadlīniju izstrādē ir piedalījušies pesticīdu ražotāji. Jāpiebilst, ka bišu loma dabā ir ļoti plaša un tās ir svarīga cilvēka un visas ekosistēmas sastāvdaļa. Ja bites pazudīs, sekas nav prognozējamas.

 

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt