Nelielajā Alūksnē varētu būt vismaz 500 īpašumu, kur notekūdeņi ietek nevis kopējā, centralizētajā pilsētas tīklā, bet paliek pašu īpašnieku ierīkotajās bedres vai tvertnēs. Tā lēš vietējā ūdenssaimniecības uzņēmumā, kas nu jau kā trīs gadus mēģina panākt, lai šīs vietas to īpašnieki reģistrētu. Aizvadītajā mēnesī tas beidzot izdevies. Tiesa, ne vairs pašu spēkiem, bet pateicoties policistiem, kas vairs nevis aicina reģistrēt, bet brīdina, ja pārkāpums netiks novērsts konkrētā termiņā, īpašnieks var tikt saukts pie administratīvās atbildības.
“Cilvēki ieraugot policijas amatpersonu parasti ir ļoti disciplinēti un saprotoši. Ja viņiem normāli izskaidro nepieciešamību, visi ir saprotoši," atzina Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons. "Protams, dažiem to varbūt ir grūtāk izdarīt, ir vecāka gadagājuma cilvēki.”
Vēl grūti pamudināt tos īpašniekus, kas atrodas ārzemēs. Pagaidām policisti brīdinājuši tikai pilsētniekus, vēl atsevišķi būs jādodas uz lauku ciematiem. Reģistrācija gan ir tikai pirmais solis, nākamais – kontrole.
“Jābrīdina iedzīvotāji, ka pienācis laiks – pietiek piesārņot dabu, kurā mēs dzīvojam," teica SIA “Rūpe” valdes loceklis Artis Sviklis. "Paskatoties uz to, kas tagad ir iesnieguši un reģistrējušies, kā viņi pilda savas saistības, cik bieži izved bedres, apkopj septiķus un bioloģiskās iekārtas, viņiem tas būs jādara biežāk.”
Noteikumi, kas uzdod pašvaldībām stingrāk regulēt individuālās kanalizācijas sistēmas, pieņemti pirms pieciem gadiem. Tualešu saraksts ir nepieciešams tādēļ, ka Latvijā pārāk daudz notekūdeņu netiek novadīti centralizēti, un tas ir drauds videi, norādījusi Eiropas Komisija. Pirmais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) apkopojums par situāciju liecināja, ka uz aicinājumu reģistrēt sistēmas, atsaukusies vidēji trešdaļa īpašnieku.
"Pēc pašvaldību aplēsēm, diezgan lielai daļai, to iedzīvotāju, kas izmanto decentralizētās sistēmas, sevišķi pilsētu un lielāko ciemu teritorijā, ir iespēja ierīkot pieslēgumu,” sacīja VARAM Ūdens resursu nodaļas vadītāja Iveta Teibe.
Iespēja ir, taču jāgaida garā rindā.
“Cik bijām interesējušies, tad [pieslēguma ierīkošana] varētu aizņemt gadu, divus," pastāstīja privātmājas ar sauso tualeti iemītnieks Ainārs. "Pat, ja intensīvi iet tajā virzienā, gads, divi aizies uz to pieslēgšanos. Un naudā, izmaksā tas arī nav lēts pasākums.”
Ainārs dzīvo Rēzeknē, taču arī citur šo pakalpojumu sniedzēju piedāvājums nav plašs. Piemēram, Alūksnē vienīgais legālais asenizācijas veicējs ir tas pats pašvaldības uzņēmums, kas šobrīd sistēmas reģistrē.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā atzīst, ka vēl vismaz pirms administratīvi teritoriālās reformas šī problēma bija novērojama daudzviet. Arī pret nelikumīgajiem asenizācijas pakalpojumu sniedzējiem jācīnās pašvaldībām, norādīja Valsts Vides dienestā.
