Nepārdotās Ziemassvētku eglītes pēc svētkiem kļūst par šķeldu

Ziemas saulgrieži un vieni Ziemassvētki aizvadīti, skaistākā eglīte izvēlēta un izpušķota, istabas sakārtotas, galdi saklāti Jaungada un pareizticīgo Ziemassvētku gaidās. Taču, kas notiek ar tām eglītēm, kuras ir nocirstas, bet savas mājas neatrada šais Ziemassvētkos?

Kādā no eglīšu tirdzniecības vietām pārdevējs saka, ka eglīšu likteni izlemj saimnieks. Ziemassvētku mūzikai skanot fonā, pieprasījumu pēc eglītēm atklāja uzrunātais kungs, kas, kā pats saka, pārdod smukas eglītes: gan tādas, ko var likt statīvā,  gan tādas, kas stādītas podiņos. Firma “Egļu piegāde” egles audzē paši Liepājā un tās pārdod gan Latvijā, gan eksportē uz ārzemēm.

"Veiksmīgi ir tas, ka tomēr mēs tepat Liepājā audzējam. Tad mēs jūtam, cik daudz vajag cirst un cik nevajag cirst. Tāpēc tas apjoms, kas paliek pāri, nav milzīgs," saka valdes loceklis Jānis Skroderis.

"Ir kādas pārdesmit [kas paliek pāri], (..) tad mēs viņas, kā tautā saka, šķeldojam un izmantojam otreizējai pārstrādei.

Ir daudzi, kas zina to, un paņem dārziem, bet kas paliek pāri — vedam atpakaļ uz Liepāju un izmantojam par mēslojumu mūsu laukiem," stāsta Skroderis.

Eglīšu šķelda lieti noderot arī par dārza mēslojumu. "Es pat saviem vecākiem aizvedu, kad nepieciešams zem rododendriem pakaisīt, dobēs kaisa mulču," viņš paskaidro.

Arī "Egļu servisa" pārstāve Ingrīda Krūziņa stāsta: "Mēs paši audzējam eglītes. Bet tas pieprasījums brīžiem ir lielāks, nekā mēs varam piedāvāt, tāpēc mēs arī sadarbojamies ar citiem audzētājiem tepat Latvijā, kuru eglītes tālāk izplatām mūsu klientiem." Arī viņi nepārdotās eglītes pārstrādā šķeldā.

"Tas nozīmē, ka eglīte tiek sasmalcināta. Savukārt tā šķelda, kas radusies procesā, to mēs izmantojam atkal audzētāvās.

Mēs noklājam augsni, lai aizkavētu nezāļu augšanu, kā arī eglītes tādā pašā veidā tiek pasargātas no dubļiem. Arī ciršanas procesā eglītes apgāž uz zemes un, lai viņas nepaliktu dubļainas, tad apakšā ir tā šķelda," norāda Krūziņa.

Šķeldo arī eglītes, kas ir podiņos, jo pieredze rāda, ka tās neieaug atpakaļ augsnē.

Cita pieredze ir SIA “Jaunbērzi AF”. Viņi nepārdotās eglītes izmanto par cienastu zvēriem. Agrāk veda uz Rīgas zoodārzu, kur ar tām gardi mielojās kamieļi, bet uz zoodārzu eglītes sākuši nest arī citi. Tāpēc tās nodod kādai kazu audzētājai. “Viņa arī ļoti labprāt ņem pretī, viņa zina, ka mēs vedīsim uz Jauno gadu. Viņa ņem visas egles, viņai tās kazas apēd, arī visas mizas nograuž, paliek tikai stublāji, tos sadedzina un nekas neiet bojā. Mēs arī esam priecīgi, ka [eglītes] tādā noderīgā lietā aiziet," stāsta “Jaunbērzi AF” projektu vadītājs Artūrs Strancis.

Tātad — ja kādam ir kaimiņš, kuram ir kaza, savu eglīti janvāra beigās var nest viņam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti