Kāds Latvijas Televīzijas raidījuma "Vides fakti" skatītājs novēroja nepatīkamus melnus dūmus un iesūtīja video ar baisiem skatiem. "Bijušā kara bāzes teritorija tagad kalpo kādam par izgāztuvi. Vienā no pamestiem angāriem tiek dedzinātas utilizācijai paredzētās riepas," teikts skatītāja atsūtītajā epastā.
Šis objekts atrodas Olaines novada Birzniekos. Raidījums "Vides fakti" nekavējoties sazinājās ar Valsts vides dienesta (VVD) inspektoru Jāni Lapsiņu un Vides aizsardzības kluba (VAK) viceprezidenti Elitu Kalniņu un devās visu apskatīt.
Skats, kas pavērās, patiešām bija negaidīts. "Šobrīd pirmais secinājums ir tāds, ka te ir ierīkota nelikumīga atkritumu izbēršanas vieta, kur tie arī tiek sadedzināti," vērtē VVD inspektors Lapsiņš. "Vai šī pēc būtības nebūtu nosaucama par nelegālu krāsni? Ir izsisti griestos caurumi," piebilst VAK viceprezidente Kalniņa. "Drīzāk nelikumīga atkritumu sadedzināšanas vieta, kura ir pielāgota un, kā redzams, te ne reizi vien ir dedzināts, un vairāk izskatās, ka ir riepas, kā arī kaut kādi plastmasas atkritumi," turpina Jānis Lapsiņš.
Ēka, kurā tiek dedzinātas riepas, izskatās kā pēc ugunsgrēka. Sienas un griesti nokvēpuši melni, bet uz zemes rēgojas pelnu kaudzes. Daļu no atkritumiem var definēt kā būvgružus. Te ir gan būvmateriāli, gan vesela kolekcija apavu, mobilo telefonu kastītes, mūzikas diski, tomēr vairums atrodamo lietu varētu būt nākušas no kāda autoservisa vai autokapsētas. Radoši cilvēki izdomājuši pamestajā armijas bāzē uz ātru roku izveidot riepu dedzinātavu.
"Šāda darbība ir aizliegta. Nekontrolēta, nelikumīga atkritumu dedzināšana ir aizliegta, atkritumus drīkst dedzināt tikai, ja ir speciālas iekārtas, ir jāsaņem atļaujas, tātad tiek kontrolēti visi izmeši," norāda VVD inspektors Lapsiņš.
Pašdarbnieki te, visticamāk, uzdarbojušies vistiešākajā nozīmē ar melnām mutēm. "Visi izgarojumi, melnie dūmi, tas viss kaitīgais aiziet gaisā," piebilst VVD pārstāvis.
"Un nekur kosmosā. Tas tepat vien pie mums, mūsu plaušās nonāk. Tas cilvēks, kurš to dara, apdraud apkārtējos iedzīvotājus. Tam cilvēkam, kurš te blakus stāv, droši vien plaušas paliek melnas tajā pašā mirklī. Kādam jau te tā uguns ir jāpielaiž un jāpastāv blakus," situācijas bīstamību vērtē VAK viceprezidente Kalniņa.
Par šādu rīcību fiziskām personām draud naudas sods līdz 1000 eiro, bet juridiskām līdz 2900 eiro. Pareizā rīcība būtu riepas nodot utilizācijai. Daļa no bijušās armijas kara bāzes pieder pašvaldībai, daļa ir privātais īpašums. Par to, ka te īsti kaut kas nav kārtībā, pašvaldības policija jau augustā esot informējusi VVD. "Gaidām viņu atbildi, lai nepieļautu dubultu sodīšanu. Pareizākais būtu sagaidīt Valsts vides dienesta slēdzienu un atkarībā no tā mēs arī atbilstoši rīkosimies tālāk," skaidro Olaines pašvaldības policijas priekšnieks Ervīns Siliņš.
Aptuveni kilometru no kurinātavas atrodas dzīvojamo māju ciemats.
Lielākā daļa iedzīvotāju nevēlas runāt kameras priekšā, bet brīdī, kad kamera ir izslēgta, atzīst, ka melnus dūmus redz regulāri.
Un vispār, karabāzes teritorija neesot droša vieta, no tās puses esot pat dzirdēti šāvieni.
"Jā, dūmi bieži kūp un, cik mēs zinām, tur dedzina vecos metāllūžņus, un vistrakākais ir tas, ka viņi ar norakstītām mašīnām, autobusiem pa ceļiem braukā, radot reāli bīstamas situācijas," stāsta Olaines novada iedzīvotāja Vita.
Un patiesi, netālu no kurtuves atrodas dažas daudzdzīvokļu mājas, bet tām blakus interesants objekts – te stāv gan veca smagā tehnika, gan traktori, gan auto detaļas, gan būvmateriāli. Apkārt rosās cilvēki. Protams, nevaram apgalvot, ka šie darboņi būtu arī vainīgi pie riepu dedzināšanas.
"Par materiālu, kuru mēs nosūtījām Valsts vides dienestam, mēs informējām arī Valsts ieņēmumu dienestu, lai izvērtē, cik likumīga tur ir uzņēmējdarbība, ja tāda tur notiek," piebilst Olaines pašvaldības policijas priekšnieks Siliņš.
Lai noķertu riepu dedzinātājus pie rokas, pašvaldības policija aicina iedzīvotājus būt modriem, piefiksēt aizdomīgus transportlīdzekļus, kā arī ziņot par degšanu. "Ja iedzīvotāju reakcija būtu aktīvāka, ja viņi mums paziņotu, ka tās riepas te deg, mēs uz iedzīvotāju iniciatīvu reaģētu nekavējoties," piebilst Lapsiņš, liekot saprast, ka ikdienā patrulēt mežā nav iespējams.
VVD sola tuvākajā laikā informēt pašvaldību par tālāko rīcību un, visticamāk, aicinās ierobežot pieeju objektam.
Olaines gadījums iezīmē vēl vienu Latvijas problēmu – zemākās cenas principu. "Pašreiz visi cītīgi mainām auto riepas, aizbraucam uz mazo servisu, un ir skaidrs, ka viņš nedod garantijas. Mēs neviens nezinām, kur viņš tālāk liek riepas. Var gadīties, ka ar tām notiek, lūk, kas," piebilst VAK viceprezidente Kalniņa.
Liela daļa atkritumu savākšanas uzņēmumu iedzīvotājiem ļauj četras vieglo automašīnu riepas reizi gadā nodot par brīvu, savukārt uzņēmējiem jāmaksā ap 35 eiro par vienu tonnu riepu, kā arī vēl jārēķinās ar piegādes izdevumiem.
Tas nav dārgi, tādējādi nelikumīgas riepu dedzinātavas ierīkošana vairāk ir uzņēmēju attieksmes jautājums, nevis dzīšanās pēc milzu peļņas. Tomēr, ja kaut kur redzams, ka kāds riepas maiņas punkts piedāvā zemāku cenu nekā vidēji citi konkurenti, varbūt tomēr ir vērts neietaupīt šos pāris eiro, jo pretējā gadījumā var izrādīties, ka jūsu riepas nokļūs mežā.
