Nelegāla polārlāča ādas tirdzniecība Latvijā uzieta pirmo reizi

Gadījums, kad Latvijā sludinājumu portālā kāds cilvēks centies pārdot polārlāča ādu, ir Latvijā konstatēts pirmoreiz, pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālists Jēkabs Dzenis.

Nelegāla polārlāča ādas tirdzniecība Latvijā uzieta pirmo reiziSintija Ambote

    Aprīlī, veicot regulārās tirdzniecības vietu pārbaudes un interneta monitoringu, likumsargi uzgājuši nelikumīgu savvaļas sugu izstrādājumu tirgotājus. Vienā no gadījumiem kāda privātpersona vēlējās pārdot polārlāča ādu par 200 eiro. DAP  speciālists Jēkabs Dzenis norāda, ka iepriekš Latvijas nelegālajā tirgū bieži bijuši centieni ievest vai tirgot brūnā lāča ādas izstrādājumus, taču šis ir pirmais uzietais baltā lāča ādas tirgošanas gadījums

    "Tā ir pilna izmēra lāčāda, kas iegūta no polārlāča. Visticamāk, ieguves vieta ir bijusi Krievija, kurā ir iespējamas legālas lāču medības, tās gan ir dārgas, un attiecīgi personai ir nepieciešamas visas atļaujas, lai trofeju Latvijā varētu pēc tam ievest.

    Taču, ja arī šādas medības veiktas, tad tā trofeja paliek pašam medniekam, nekādā gadījumā to nevar izmantot komerciālam nolūkam.

    Šis piedāvājums, kā jau liela daļa, parādījās sludinājumu portālā "ss.com". Un šajā gadījumā pārdevējs ir Latvijas pilsonis, bet, kā šī āda nonākusi Latvijā, to mēs nezinām," stāstīja Dzenis.

    Vēl kāda privātpersona piedāvājusi plēsīga putna izbāzni, par to prasot 380 eiro.

    Pārkāpumu statistika kopumā 10 gadu griezumā ir bijusi nemainīga, vērtē Dzenis. Dabas aizsardzības pārvalde ik gadu konstatējot vidēji ap 20 līdz 30 ar apdraudēto sugu tirdzniecību saistītus gadījumus uz Latvijas robežām un vēl ap 10 pārkāpumu tiek atklāti iekšējā Latvijas tirgū.

    "Bieži mēs arī iegūstam informāciju par potenciālo pārkāpumu, bet neizdodas tos atklāt. Pēdējās pārbaudēs arī peļu klijāna izbāznis konfiscēts, un te jāatzīst, ka tā diemžēl arvien ir tendence, ka pat nejauši bojā gājušos un atrastos dzīvniekus saskata par potenciālo izbāzni. Taču ir nepieciešamas speciālas atļaujas, lai tādu veidotu, pēc tam turētu mājās vai tirgotu," skaidroja Dzenis.

    Abas privātpersonas nevarēja apliecināt dzīvnieku legālo izcelsmi, un saistībā ar notikušo uzsāktas administratīvās lietas par dzīvnieku aizsardzības prasību pārkāpšanu.

    "Viens no līdzekļiem ir cilvēku izglītošana, jo šo CITES sertifikātu nav tik sarežģīti saņemt, un cilvēkam nebūtu šīs problēmas ar policiju un administratīvo pārkāpumu. Un tur atbildība ir fiziskām personām no 30 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 140 līdz 1200 eiro," norādīja  Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes pārstāvis Kristaps Kalniņš.

    Pērn policijas redzeslokā bijuši arī dzīvas pūces tirgošanas, lūša un krokodila izbāžņu pārdošanas mēģinājumi. Latvijā, tāpat kā jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī, aizliegts tirgot savvaļas sugu dzīvos īpatņus un izstrādājumus. Savukārt, ja persona var pierādīt to legālu izcelsmi, nepieciešams Dabas pārvaldē saņemt tirdzniecības (CITES) sertifikātu vai atļauju.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti