Kā skaidro Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza Dzīvnieku kolekcijas departamenta vadītāja Guna Vītola, ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību dažādu barības vielu sastāvam un tam, kādā veidā veido mākslīgās diētas.
"Ir ļoti dažādi produkti, katram produktam vēl ir dažāda izcelsme. Piemēram, Rīgas Zooloģiskajā dārzā produkti nāk no visas Eiropas, dažāda veida granulētā barība. Bet ir svarīgi, lai dzīvnieki saņemtu svaigu barību, – tas ir gan par plēsējiem, gan augēdājiem,"
norāda Vītola. Zoodārza speciālisti katram dzīvniekam sastāda piemērotāko ēdienkarti un barības normas – tiek aprēķināts, cik kuram nepieciešams granulu, salmu vai siena, tāpat arī tiek ievērots, lai dzīvnieki saņem viņiem nepieciešamo kaloriju daudzumu. Kalorijas ziemā un vasarā atšķiras, tāpat arī īpaši tiek piedomāts par dzīvniekiem, kuri baro mazuļus vai paši jau ir senioru gados.
Raidījums "Vides fakti" piedalījās maltīšu pasniegšanā Rīgas Zooloģiskā dārza Tropu mājā. Tur barība tika sagatavota tādiem dzīvniekiem kā kalaguriem un čūskkaklu bruņurupučiem, kā arī zivīm – gupijām un cihlīdām. Maltītes pamatsastāvā tika iekļauti bumbieri, āboli un banāni. "Viņi ēd gan augļus un dārzeņus, gan zivis, gaļu, īpaši vistu. Šoreiz mums ir sanācis tā, ka iekrīt augļu diena," Tropu mājas iemītnieku ēšanas paradumus komentē terārija nodaļas vecākā zooloģe Linda Zauere. Izrādās, ka bruņurupuči ēd tikai vienu reizi dienā – brokastis līdz pulksten 11.00 ir jāsaservē. Brīvdienās viņiem ir diēta, ko varētu pielīdzināt gavēņa laikam cilvēka ēdienkartē. Savukārt pirmdienās, otrdienās ir augļu diena, trešdienās tiek dotas garneles, ceturtdienās granulas, savukārt piektdienās dzīvnieki mielojas ar odu kāpuriem. Bruņurupučiem granulu sastāvā ir zivis, garneles, kalmāri un, protams, minerālvielas, mikroelementi un makroelementi, kas nepieciešami veselīgam bruņurupucim. Bet krokodilus baro trīs dienas nedēļā – pirmdienās viņi saņem liellopu gaļu, ceturtdienās zivis un piektdienās vistu. Krokodiliem papildus tiek dots kalcijs, kas ir ļoti svarīgs viņu vielmaiņai un kaulu attīstībai.
Vēl viens Tropu mājas ēdājs, kam tiek īpaši sagatavota maltīte, ir savvaļā indīgās vardes dendrobati. Tā kā tiem tiek dotas Zooloģiskajā dārzā izaudzētās augļu mušiņas – drozofilas, kas nesatur indi, nebrīvē esošie dendrobati nav indīgi. To nevar teikt par to savvaļas radiniekiem, kas barojas ar kukaiņiem, kas satur indi, tādējādi to sintezējot arī savā organismā. Tā kā dendrobatiem ir īss barības trakts, tiem jāēd katru dienu. Turpretī citām vardēm, kas pārtiek no, piemēram, circeņiem, maltītes ir retākas – tikai divas reizes nedēļā.
Augēdāju vajadzībām barība tiek izaudzēta turpat Rīgas Zooloģiskajā dārzā – piemēram, mazi ozoliņi lapgriežskudrām.
Cik daudz barības gadā nebrīvē esošie dzīvnieki patērē? Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza Izglītības un informācijas nodaļas pārstāvis Māris Lielkalns norāda, ka
apjomi ir lieli – apmēram 600 tonnas dažāda veida barības, sākot no gaļas un zivīm līdz dārzeņiem un graudaugiem. Uz vietas šim mērķim tiek izaudzēti arī 500 kg kukaiņu un atsevišķi tiek uzskaitīta arī t.s. gabalu barība – piemēram, gadā dzīvnieki apēd 17 000 olu, 11 000 zaru slotu, un, protams, ievērojamu apjomu zāles – 210 tonnas svaigā veidā un 150 tonnas siena. No zivju un gaļas krājumiem lielu daļu veido gan saldūdens, gan jūras zivis.
"Tiek apēstas 9,5 tonnas zivju – ronim ļoti garšo jūras zivis, savukārt krokodilam vairāk saldūdens zivis. Daļu no barības mēs vedam ne tikai no Latvijas teritorijas, bet no citām Eiropas Savienības valstīm. Lielākā daļa ir vietējā, Latvijas izcelsmes barība, bet šo to uz vietas nevaram izaudzēt. Kaut ko mēģinām paši izaudzēt siltumnīcā, kur notiek ražošanas cikla sākumdaļa. Katru dienu šeit tiek piesētas paplātes ar kviešiem, bet šo barību neapēd zoodārza iemītnieki, kurus mēs pārsvarā redzam zoodārza ekspozīcijās, to apēd barības dzīvnieki," norāda Lielkalns.
Zooloģiskie dārzi pievērš uzmanību tam, cik garas ir barības ķēdes, proti, cik tālu barība ceļo līdz zooloģiskajam dārzam.
"Latvijā mēs varam iepirkt zarus, slotiņas, labas kvalitātes sienu, salmus, zāli un pārvadāšanas attālums nav liels. Mēs arī daudzus ļoti svarīgus barības objektus vairojam uz vietas zoodārzā – piemēram, peles un žurkas, ko izbaro plēsējiem, izmantojam arī mūsu pašu audzētos trušus, jūrascūciņas. Mēs lielā sarežģītā sistēmā vairojam arī barības kukaiņus, ko pēc tam izbarojam gan abiniekiem, gan rāpuļiem, gan mazajiem pērtiķīšiem – šajā segmentā mūsu atstātā pēda ir tik maza, cik vien ir iespējams," skaidro Vītola.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
