Redakcija sola sekot šai problēmai, jo, šķiet, līdz šim tai neviens īsti nav sekojis. Savulaik no dziļurbumiem ar dzeramo ūdeni apgādāja gan ciematus, gan fermas. Taču tagad daudzi no tiem pamesti, līdz ar fermu likvidāciju tās vairs lietotas netiek. Sabrukušas vai nopostītas aku nojumes, nojauktas ēkas, kuras akas sargāja, netiek ievērota ap tām nepieciešamā 30 metru sanitārā zona.
Pēc noteikumiem dziļurbums, kuru vairs nelieto, būtu jāaiztamponē. Tas nozīmē - visa urbuma dziļumā jāaizlej ar betonu. Taču tas ir dārgi, jo urbums ir desmitiem metru dziļš.
Ja pašvaldība par uz savas zemes esošajām akām vēl gādā, tad pēc likuma, ja aka atrodas uz privātas zemes, tas nozīmē, ka to ar visiem apgrūtinājumiem savā atbildībā ir pārņēmis zemes īpašnieks. Tātad - arī par pamesto dziļurbumu stāvokli teorētiski ir atbildīgs tikai viņš viens pats. Cits jautājums, ka dažam labam īpašniekam vienkārši nav ne laika, ne spēka ne naudas, lai veiktu urbuma aiztamponēšanas darbus. Un tā nu dzeramā ūdens piesārņošana mierīgi turpinās. Vēl vairāk - izskatās, ka šī problēma valsts mērogā tā īsti nevienu neinteresē, jo, kā saka uzrunātie novada vides speciālisti, šķiet, par pamestajiem dziļurbumiem nav interesējies neviens un nekāda pamesto aku kontrole un uzskaite nav veikta.
