Nākamruden ar kritušajām lapām Rīgā varētu apieties videi draudzīgāk

Novembra beigās no dažādām Rīgas apkaimēm savāca pēdējās rudens lapas. Lai arī apmēram divu mēnešu laikā tās pārtaps kompostā, tomēr lapu grābšana un aizvešana nav videi draudzīgākais risinājums, vienisprātis ir Rīgas domes deputāte Selīna Vancāne (''Par!/Progresīvie”) un arborists Edgars Neilands. Nākamajā rudenī situāciju labvēlīgi varētu  ietekmēt jaunie pilsētas saistošie noteikumi, kas daudzviet Rīgā lapas nākamgad ļaus atstāt nesavāktas.

Kompostē divus mēnešus

Lai arī dažviet dzīvojamo māju rajonos joprojām vēl atrodamas apsnigušas lapu kaudzes, lielākā daļa ir sasniegušas savu galamērķi – bioreaktoru, kurā tās pārtop par gāzi un tehnisko kompostu.

SIA “Getliņi EKO” pieņem lapas kopā ar citiem bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, tāpēc nav iespējams precīzi noteikt, cik tonnas no visiem ievestajiem bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem ir lapas. Tomēr SIA “Getliņi EKO” Stratēģiskās attīstības daļas vadītājas vietniece Baiba Rosicka skaidroja, ka atkritumu apjomu tendences pret pārējiem gada mēnešiem ļauj  novērtēt, ka ievesto lapu apjoms oktobrī un novembrī no visas Pierīgas reģiona ir bijis aptuveni 10 000 tonnu.

Lai iegūtu kompostu jau divu mēnešu laikā, lapas tiks īpaši apstrādātas. “Vispirms tās sasmalcinās, pēc tam uz mēnesi ievietos speciālā tunelī, kur slēgtā sistēmā cirkulē baktērijām bagāts ūdens. Tas ir laiks, kad anaerobos apstākļos tiek ražota gāze. Pēc tam otro mēnesi lapām tiek pievadīts skābeklis un jau pavisam citas baktērijas tās pārvērš kompostā,” stāstīja Rosicka.

Lai baktērijas labāk piekļūtu lapām, tās nedrīkst ievietot reaktorā, neatverot plastmasas maisus, kuros tās tiek nogādātas līdz pārstrādei.

Tāpēc Getliņos maisus atver pirms lapu ievietošanas bioreaktorā.

“Ņemot vērā pieņemto atkritumu apjomu, maisu atdalīšana manuāli fiziski nav iespējama. Bioreaktorā maisu uzplēšana tiek veikta ar kompaktoru, atplēstie maisi tiks nošķiroti pēc bioreaktora atvēršanas, tehniskā komposta sijāšanas laikā. Ja lapas tiktu savāktas papīra maisos, tad tie bioreaktorā nokompostētos kopā ar lapām,” norādīja Rosicka.

Jautāta, vai videi draudzīgāk būtu jau sākotnēji izmantot papīra maisus, viņa atzina, ka tie ir ievērojami dārgāki, smagāki un nokrišņu laikā samirktu. Tas ievērojami sadārdzinātu lapu pārvadāšanu un savākšanu.

Rīgas dome grib, lai iedzīvotāji vairāk kompostē

Par to, ka plastmasas maisi nav labākais risinājums lapu savākšanai, pārliecināta ir arī Rīgas domes deputāte, Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja vietniece Selīna Vancāne. Viņa uzsvēra, ka šis ir bijis pēdējais rudens, kad lapas tik lielā daudzumā tikušas vāktas plastmasas maisos, jo jau nākamgad lapu nodošana maisos maksās krietni dārgāk un iedzīvotāji tiks aicināti izmantot citas alternatīvas – piemēram, brūnos bioloģiski noārdāmo atkritumu konteinerus vai arī komposta veidošanu tuvāk vietām, kur lapas vāktas.

“Mēs gribam, lai cilvēki veido kompostu pie privātmājām, kur tas ir iespējams, bet, piemēram, pie daudzdzīvokļu ēkām, kur nav tādu iespēju, ir vairāk šķirošanas vietu.

Turklāt Rīgā būs astoņi jauni šķirošanas punkti, kuros varēs nodot arī bioloģiski noārdāmos atkritumus. Daudz ko varēs nodot bez maksas vai par mazāku samaksu nekā pie atkritumu apsaimniekotājiem,” norādīja Vancāne. Jaunie šķirošanas punkti būs Pļavniekos,  Dārzciemā, Bolderājā, Imantā, Ziepniekkalnā, Juglā, Čiekurkalnā un Sarkandaugavā. Konteineru gadījumā gan jāatceras, ka lapas tajos nekādā gadījumā nedrīkstēs ievietot plastmasas maisos un tām būs jābūt bez citu atkritumu piemaisījumiem. Pretējā gadījumā brūnais bioloģiski noārdāmo atkritumu konteiners tiks izvests kā nešķiroti sadzīves atkritumi.

Līdzīgi tas atsevišķos gadījumos noticis arī šogad ar lapu maisiem – ja tajos tika konstatēti piejaukumi, tos izveda nevis kā potenciālo kompostu, bet gan kā nešķirotus atkritumus.

Tieši tas ir viens no iemesliem, kāpēc dažkārt iedzīvotāji ir ziņojuši, ka atkritumu savācējmašīnas atsevišķi sašķiroto saber kopā. Rosicka norādīja, ka lapas salīdzinoši tīras tika pieņemtas vietās, kur noteiktajā laikā iedzīvotāji tās atveda, taču, ja lapu maisi kaut kur tika novietoti uz ilgāku laiku un bija atstāti bez uzraudzības, iedzīvotāji maisos ir pievienojuši citus atkritumus.

Arborists: Koki bez kritušajām lapām ir pusbadā

Neatkarīgi no tā, vai lapas tiek savāktas plastmasas maisos vai konteineros, jautājums par to, cik videi draudzīgi ir tās izvest no pilsētas, gaisā virmo jau sen. Piemēram, arborists un SIA “Labie koki” valdes loceklis Edgars Neilands uzskata, ka pilsētā lapas savāc pārmēru daudz.

“Dabā, kas ir pastāvējusi miljoniem gadu bez cilvēka un pastāvēs vēl ilgi arī pēc mums, lapas neviens nav vācis, un tas ir veids, kā augi ir iemācījušies dzīvot ciklā – visas minerālvielas, ko tie savāc no saules, tiek izmantotas un atstātas nākamajām paaudzēm. Tas ir aprites ekonomikas princips reālajā dzīvē.

Lapu vākšana tiek saukta par zaļajiem atkritumiem, bet pareizi būtu teikt, ka tās ir zaļais zelts un barības vielas augiem.

Diemžēl apsaimniekošanas veida un sabiedrības spiediena rezultātā augi, tostarp lielie koki, ir pusbadā,” skaidroja Neilands. Viņš uzskata, ka pilsētā pietiktu tikai ar lapu savākšanu no ietvēm un stāvvietām, kur slapjā laikā tās var radīt bīstamību.

“Es saviem klientiem mācu, ka pusē no sev piederošās teritorijas lapas nebūtu jāvāc – ja vējš dzenā, tad ir sieti, kas neļauj tām izkļūt uz ceļa vai pagalmā. Ne velti agrāk pilsētas parkos lapas turpat arī tika kompostētas un pavasarī izvadātas kā mēslojums tā paša parka teritorijā. Mūsdienās reti komposts nonāk atpakaļ vietā, no kuras nācis,” skaidroja Neilands.

Jautāts, vai ir pamats bažām, ka, neizvedot lapas, varētu vairoties kaitēkļi un izplatīties augu slimības, viņš bija noraidošs:

“Komposts ir mājas un barošanās vieta citiem organismiem, tāpēc tas drīzāk ir veids, kā vairot līdzsvaru ekosistēma, nevis to graut. Bet kompostu vajag mācēt apsaimniekot – tas jāveido ēnainā vietā, lai tajā turētos mitrums, tam vajag skābekli, un kompostā nekad neliek slimus, ar kaitēkļiem klātus zarus vai augu daļas. Tāpēc slimības ar kompostu neizplata,” uzsvēra Neilands.

Arborista ieskatā kompostu uz vietas varētu veidot pusē teritoriju, kur šobrīd lapas tiek savāktas un ievietotas plastmasas maisos. Savukārt, ja kompostēt uz vietas tomēr nav iespējams, kā viens no risinājumiem lapu pārvietošanai ir tā saucamās atkritumu tvertnes somas, ko var izbērt un lietot atkārtoti.

Nākamajā rudenī daudzviet pilsētā lapas patiešām arī varēs palikt nesavāktas, jo ir stājušies spēkā jauni saistošie noteikumi par ielu uzturēšanu un labiekārtošanu, kas paredz, ka lapas obligāti būs jānovāc tikai no ietvēm un stāvvietām, 1,5–2 m robežās no cietā seguma virsmas. Pārējās vietās lapas varēs atstāt nesagrābtas ar nosacījumu, ka pavasarī līdz ar pirmo pļauju lapas tiks sasmalcinātas. Tas ļaus lapām pa ziemu satrūdēt un pabarot augsni.

 

Rakstu sēriju līdzfinansē:
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt