Izņēmums būs ļoti vieglās plastmasas maisiņi.
Katrs Latvijas iedzīvotājs gada laikā izlieto kilogramu mazo maisiņu jeb vidēji vienu, divus katru dienu.
Videi uzliktais slogs un Eiropas direktīva Latvijas likumdevējam liek ķerties pie stingriem mēriem – ar nākamo gada maksāsim arī par mazajiem maisiņiem, bet pēc septiņiem gadiem plastmasas maisus aizliegs vispār.
Grozījumu mērķis ir ierobežot plastmasas vienreiz lietojamo maisiņu izmantošanu tirdzniecības vietās. “Bezmaksas plastmasas maisiņu aizliegums samazinās videi nedraudzīgā materiāla nonākšanu atkritumu poligonos un apkārtējā vidē. Tirgotājiem tā būs motivācija veidot videi draudzīgu pieeju darba procesos un īstenot arvien zaļāku darbības politiku,” komentē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).
“Mazo maisiņu skaits [veikalos] kopš 2010. gada ir pieaudzis dramatiski – gandrīz par 60%. Šo lielāko maisiņu skaits gandrīz par 40%. Mums ir jāatrod mehānismi, kā ierobežot šo maisiņu iepakojuma nonākšanu vidē un poligonos (..) Vesela virkne tirgotāju jau ir piegājuši šim jautājumam atbildīgi, piedāvājot gan plastmasas, gan papīra maisiņu. Var nosaukt veselu rindu tirgotāju ķēžu, kas piedāvā šādu iespēju. Bet, ja tiek piedāvāts bezmaksas plastmasas maisiņš, tad mums ir jādod kaut kāds stimuls, lai cilvēku pārdomātu savu rīcību,” klāsta Gerhards.
Par maisiņiem iekasētais nonāks tirgotāja kabatā, bet maksas uzlikšanas mērķis ir sist pa pirkstiem pircējam, lai tas katru burkānu neliktu savā maisā.
Taču Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis gan norāda, ka tik kardinālas izmaiņas no 1. janvāra vēl nav sagaidāmas – gluži par katru maisiņu veikali maksāt nelikšot. “Te ir jāatšķir viens jautājums, ko darba grupa un ministrija [VARAM] ir pētījusi. Vesela virkne produktu tiek iepakoti un tiem ir noteikts speciāls blīvums (..) kur šie maisiņi tāpat kā agrāk ir paņemami un ir iespējams salikt visas lietas (..) Iepakojums ir iepakojums. Maisiņš pārnēšanai ir maisiņš pārnēsāšanai,” stāsta Krūzītis.
Plastmasas iepakojuma samazināšanas mērķis ir noteikts Eiropas direktīvā, un Latvija tās izpildīšanā nav pirmrindniece. Vairākas valstis maksu jau noteikušas līdz šim, ir arī valstis, kas plastmasas maisus aizliegs no nākamā gada. Direktīva ļauj izvēlēties veidu, kādā kāri pēc maisiņiem ierobežot – var likt maksu vai aizliegt pavisam. Taču Latvijas pieredze ar lielajiem maisiem rāda, ka maksātspējas uzlabošanās vilina pie maisiem arī tad, ja tos var dabūt tikai par naudu.
Likumprojekts ir attiecināms uz visu veidu plastmasas iepirkumu maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma. Izņēmums ir attiecināms tikai uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kurus izmanto higiēnas nolūkos vaļējas pārtikas iepakošanai, kad to izmantošana var novērst pārtikas bojāšanos un pasargāt no ārējās vides ietekmes, novēršot neatbilstošu uzglabāšanu un nelietderīgu izmantošanu.
Paredzēts, ka tirdzniecības vietās tirgotāji aizstās vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus, kas nav izgatavoti no bioloģiski noārdāmas plastmasas, ar iepakojumu no cita veida izejmateriāliem. Turklāt arī tiek noteikts, ka iepakotājam ir jāinformē patērētāji par nepieciešamību samazināt plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu.
