Nogulumiežu segā parasti izmantojam tās virsējo daļu, kas iegulst līdz 50 metru dziļumam.
Latvijas derīgie izrakteņi ir daudzveidīgi, mūsu teritorija ir visai bagāta ar tiem, lai gan agrāk domājām, ka tā nav.
Latvijā ir lieli dolomīta, kaļķakmens, ģipša, smilts un grants, māla, kūdras resursi un ir arī citi interesanti derīgie izrakteņi, kā ezerdūņas jeb sapropelis, krāsu zemes, smago minerālu kliedņi, kas vēl tikai gaida savu izmantošanu.
Senāki izrakteņi veidojušies seklās jūrās, senu upju deltās un estuāros, bet nesenāki, kā smilts un grants, daļa māla ir veidojušies kūstošā ledāja ūdeņu ietekmē. Kūdra un sapropelis ir veidojošies jau pēc ledus izkušanas ezeros un purvos.
Piemēram, dolomīta prognozētie resursi ir 26,7 miljardi kubikmetru, un tā pietiek vēl tūkstošgadēm, ja to saimnieciski izmantojam.
Runājot par Latvijas derīgo izrakteņu vēsturi, pirmie skaitļi ir grūti nosaucami, jo, kopš cilvēks sāka būvēt mitekļus, viņš sāka meklēt kādus akmeņus, ar ko veidot dzīves vietu vai apstrādāt zemi un izmantot kā cirvi.
Pārliecinoši dati ir par 16. un 17. gadsimtu, kad Latvijā plaši izmantoja kaļķakmeni un ģipsi. 17.gadsimta sākumā Latvijas ģipšakmens savas augstās kvalitātes dēļ tika eksportēts uz Zviedriju, un hercoga Jēkaba laikā ļoti plaši attīstījās kaļķu dedzināšana, cepļi un šo izstrādājumu transports un tirdzniecība.
