Nacionālā botāniskā dārza spilgti apgaismotā, sterilā laboratorijā plauktos izlikts desmitiem mēģeņu un nelielu kolbu, kas mazliet piepildītas ar želejveida šķidrumu jeb barotni, kurā iestādīti Latvijas aizsargājamie augi.
Stikla traukos sadīguši augi ar gariem, zālei līdzīgiem stiebriem, citi vijīgi, vēl kāds ar nelieliem, teju miniatūriem ziediem. Taču pērn ap gadu miju pētniekus pārsteidzis kādas kolbas saturs – uzziedējis viens no Latvijā izzudušajiem senajiem augiem – Alpu kreimule, stāstīja vadošā pētniece Dace Kļaviņa.
"Uz gara kāta izstiepies balts sīks ziediņš. Protams, dabā viņš ir lielāks. Tas ir kukaiņēdājs augs. Uz lapiņas uzsēžas kukainis, tad tās lapiņas saritinās un izdalās gremošanas hormoni, un alpu kreimules tādējādi papildina savas slāpekļa rezerves, jo viņas aug kalnos, purvos vai smilšainās strautmalās, kur ir ar barības vielām nabadzīga augsne," klāstīja Kļaviņa.
Alpu kreimule bija sastopama Latvijas dabā laikā, kad atkāpās ledāji un Latvijas teritoriju klāja tundrai līdzīga veģetācija. Klimatam kļūstot siltākam, tās pamazām izzuda. Viena no zināmām augu atradnēm bija uz Staburaga klints, zem avotu vēsajiem kritumiem.
Atradne gāja bojā līdz ar vietas appludināšanu. Kļaviņa norādīja, ka Latvijā ir arī citas senas retas augu sugas, kam nepieciešamas ļoti specifiskas dabas nišas.
"Ir daudzas pļavu vai mežu sugas, kas ir iznīkušas vai ir ļoti apdraudētas sakarā ar saimnieciskās darbības izmaiņām. Piemēram, ir pļavu sugas, kas ļoti labi sadzīvoja ar ganīšanu, kas nodrošināja zemu augāju un tur kādās pļavu malās vai krūmmalās auga maza auguma orhidejas vai kādas citas retas sugas, kam bija tur nodrošināta augšanas niša," stāstīja pētniece.
Patlaban Sarkanajā grāmatā iekļautas 316 reto augu sugas ar dažādu aizsardzības statusu. Šeit pētnieki vairāk strādā ar pirmās kategorijas sugām. "Starp kurām ir vairāki desmiti sugu, kam Latvijā ir tikai viena vai divas atradnes (..)," stāstīja Kļaviņa.
Atsevišķas retās augu sugas Botāniskajā dārzā var aplūkot arī dabā, taču pētniece norādīja, ka augu banka ir tikai starpposms un virsmērķis ir pēc iespējas atgriezt savvaļā vērtības, kas izzudušas dažādo dabas vai saimniecisko apstākļu dēļ. Pieminēto Alpu kreimuli pētnieki iepriekš mēģinājuši reintroducēt savvaļā, taču neveiksmīgi.
Pētniece vērtēja, ka pētījumiem par izzudušajiem augiem patlaban pietrūkst pēctecības, kas pēc mēģenēs audzēto augu izpētes nodrošinātu arī šo nākamo posmu, jo daudzveidīgāka daba ir noturīgāka.
Jaunu koncepciju par to, kurām sugām jāpalīdz atgriezties dabā, plānots veidot pēc dabas skaitīšanas un dažādu retu augu atradņu apzināšanas.
