Šis gads Ķirbītim iesācies laimīgi – viņš ir nokļuvis pie jauniem saimniekiem Jumpravā.
Tā satikšanās dienā par Ķirbīti izteicās abi mūziķi. Ķirbītis nudien ir ļoti aktīvs suns, kuram grūti nosēdēt mierā. Enerģiskā uzvedība gan netraucēja jaunajām suņa saimniecēm Ivetai un Gitai Ogres patversmē izvēlēties tieši šo ķepaini, kas nu ir pārdēvēts par Lāci
Lāča-Ķirbīša nonākšana patversmē ''Ogres ķepas'' ir pierādījums cilvēku bezatbildībai. Viņš tika atrasts klaiņojam Ķeguma apkārtnē. Par to, ka sunim kādreiz bijušas mājas un saimnieks, liecināja palikusī kakla siksna.
Iveta Lāci raksturo kā hiperaktīvu suni. Reizēm tas noved arī pie nedarbiem.
Lācis trīs reizes ir pārlēcis pāri pagalma žogam un aizskrējis iepazīt tuvējā ciema plašumus. Par laimi, suns drīz vien ticis atrasts sveiks un vesels.
Nākotnē Ivetai ir plāns teritoriju norobežot ar tādu sētu, kurai Lācis tik viegli pāri tikt nevarētu.
Trīs gadus vecajam Lācim pagalmā ir divi rotaļu biedri – septiņus gadus vecais bezšķirnes suns Tito un trīs gadus vecais toiterjers Tors. Arī šie suņi ir izglābti – Tito adoptēts no patversmes, savukārt Tors izglābts no iemidzināšanas.
Lai gan sākumā saimniecēm bijušas bažas, vai visi trīs suņi atradīs kopīgu valodu, Lācis, Tors un Tito sadzīvo draudzīgi.
Lācis labprāt draudzējas arī ar kaķiem, bet Tito pret murrātājiem ir noskaņots visai atturīgi, tāpēc viņš un kaķi nekad neatradīsies vienā un tajā pašā istabā.
Gita uzskata, ka, adoptējot patversmes dzīvnieku, nekad nevar būt pilnīgi drošs par viņa raksturu. Tam nepieciešams laiks, pacietība un pats galvenais – spēja pieņemt jauno mīluli tādu, kāds viņš ir.
Šobrīd ikdiena bez Lāča vairs nav iedomājama – viņš ģimenei kļuvis par īstu prieka un enerģijas lādiņu.