Purvi sākuši veidoties pirms 10 000 gadu. Attīstoties apdzīvotām vietām un lauksaimniecībai, daudzviet tie nosusināti, līdzi sarūkot arī cilvēku zināšanām par šo dabas veidojumu.
“Starp Inčukalnu un Vangažiem ir apdzīvota vieta “Sēnīte”. Tur ir purvs, kur cilvēki iet lasīt dzērvenes, bet principā arī Vangaži ir uzcelti uz purva,” norāda Vangažu bibliotēkas bibliotekāre Jeļena Ozoliņa.
Lai vairotu vēlmi saglabāt un pat atjaunot purvus, Latviju apceļo Igaunijas-Latvijas sadarbības projektā veidota izstāde “Dabas dziednīca - purvs”, kas aicina darboties pašam un sniedz gan interesantu, gan noderīgu informāciju.
“Mums purvi strādā par ūdens uzsūcējiem, tā vienkāršā valodā runājot. Visam liekajam ūdenim, kas nāk no nokrišņiem, kaut kur ir jāpaliek, un tajās valstīs, kur purvi nav saglabājušies, vienkārši ir postoši plūdi,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes izglītības darba speciāliste Aija Balandiņa.
Purva augi jau izsenis tikuši izmantoti arī ārstniecībā. Piemēram, kūdras sūnas savu antibiotisko īpašību dēļ izmantotas kā pārsienamais materiāls, bet kaltētā veidā liktas bērnu autiņos, tā veidojot pirmās “ekoautiņbiksītes”. Arī sērūdenim, kam ir ne visai tīkams aromāts, piemīt dziednieciskas īpašības.
Vangažos aplūkot izstādi, kur ko sev noderīgu var atrast ikvienā vecumā, pirmie atnākuši bērnudārza audzēkņi. “Tieši lieliem, sešgadīgiem bērniņiem, kuri jau ir gatavi iet uz skolu – tas ir tāds izglītojošs materiāls. Arī bērnudārzā mēs cenšamies ieviest ... mums ir gan čiekuru, gan baskāju taka,” norāda bērnudārza audzinātajā Rita Gabruševa.
Izstāde Vangažu bibliotēkā būs apskatāma līdz 31. augustam, bet pēc tam tā turpinās ceļu pa citiem novadiem, kuri vēlēsies iepazīt tuvāk purva dzīvi un vērtības.
