Monitorings: Baltijas jūrā var izdzīvot arī nebrīvē dzimušie un rehabilitētie ronēni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Rīgas zoodārza roņu monitoringā secināts, ka gan nebrīvē dzimuši, gan rehabilitēti ronēni var izdzīvot Baltijas jūrā. Trīs roņiem pērn piestiprinātie izsekošanas raidītāji ļāvuši labāk izprast viņu migrācijas ceļus uz pelēko roņu barošanās vietām un uzvedību pēc izlaišanas savvaļā. Iepriekšējos gados jaunos roņus dabā izlaida ar pleznu iezīmēm, taču ziņas no kādiem novērotājiem nekad nav saņemtas.

Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns Latvijas Radio stāstīja: "Irbi mēs izlaidām laukā netālu no Ventspils, un tas ir nebrīvē dzimušais dzīvnieks, savukārt divus ronēnus, kurus mums atveda no piekrastes, tos mēs izlaidām Rīgas jūras līcī. Tā viņi dzīvojās jūrā, aprīkoti ar raidītājiem."

Monitorings: Baltijas jūrā var izdzīvot arī nebrīvie dzimušie un rehabilitētie ronēni
00:00 / 04:53
Lejuplādēt

Rīgas Zooloģiskais dārzs pērn pirmo reizi trīs roņus izlaida dabā ar skaustam piestiprinātiem raidītājiem, lai varētu izsekot roņu gaitām Baltijas jūrā.

Visilgāk izdevies uztvert signālu no Irbes raidītāja, un tas pārtrūka gadu mijā.

Lielkalns skaidroja: "Irbe pēc izlaišanas Užavas piekrastē drīz apjauta, kā jādzīvo jūrā, un devās uz dienvidu pusi garām Liepājai pāri jūrai uz Zviedrijas pusi. Tur viņa atpūtās un devās uz Polijas piekrasti, bet tur kādus 100 kilometrus pirms piekrastes viņa pārdomāja un aizpeldēja atkal līdz Zviedrijai. Taču arī tur viņa ilgi neuzturējās, bet devās uz Bornholmas salas apkārtni, kur sāka uzturēties. Ceļojums viņai ilga pusotru mēnesi, un kopš tā laika no maija vidus līdz šī gada sākumam viņa uzturējās Bornholmas piekrastē."

Irbe uzturējās tieši Bornholmas ziemeļu piekrastē, kur jūrā ir dziļāks, krasti ir stāvi un klinšaini, kā arī vēsāks ūdens. Turklāt šajā vietā, izrādās, ir arī viena no pelēko roņu uzturēšanās kolonijām, skaidroja Lielkalns. Savukārt par savvaļā dzimušajiem ronēniem Melluzi un Grīvu zoodārzs ziņas saņēma tikai pagājušajā vasarā mēnesi pēc izlaišanas brīvībā, jo, visticamāk, raidītāji saplīsuši.

"Varētu domāt, ka abi dzīvnieki aizgājuši bojā, bet tam īsti negribētos ticēt, jo abi šie raidītāji pārstāja darboties vienā dienā un katrs atradās savā Baltijas jūras galā. Melluzis sākumā bija izdomājis, ka uzkavēsies Rīgas līcī, bet vēlāk caur Irbes šaurumu iepeldēja Baltijas jūrā un aizpeldēja uz Zviedriju, bet ne uz Bornholmas salu, viņš izvēlējās ceļu vairāk uz Dānijas dziļākiem ūdeņiem, uz Ziemeļjūras pusi tur, kur ir Kopenhāgena, un tur arī beidzās viņa raidītāja signāls, kur arīdzan ir pelēko roņu uzturēšanās vieta. Savukārt Grīva aptuveni mēnesi nodzīvojās pa Rīgas līci, līdz atrada jūras šaurumu un devās ārā. Tas bija arī brīdis, kad vairs no viņas signālu nesaņēmām," klāstīja Lielkalns.

Projekts ļāvis izprast konkrēto roņu uzvedību pēc izlaišanas savvaļā.

Rīgas zoodārza izlaisto dzīvnieku migrācijas ceļi liecina, ka mazie ronēni pēc uzturēšanās perioda Rīgas līcī vienmēr to pamet, lai dotos uz pelēko roņu barošanās vietām Dānijas piekrastē. Turklāt zoodārza darbinieki pārliecinājās, ka gan nebrīvē dzimušiem, gan rehabilitētiem ronēniem ir iespēja iedzīvoties dabā un izdzīvot Baltijas jūrā.

"Ja daudzos gadījumos mēs sakām, ka dzīvnieku mazuļus, kas bijuši pie cilvēkiem, nedrīkst izlaist dabā, tad ronēniem ir citādāk, jo viņiem pašiem vienmēr jāmācās dzīvot. Mamma viņus baro četras nedēļas un atstāj krastā, bet tad, kad viņš nomaina savu mazuļa pūku kažoku pret pieaugušā tērpu, tad viņš iet iekšā jūrā, mācās medīt un dzīvot patstāvīgi," skaidroja Lielkalns.

Viņš teica, ka Irbe bija zoodārza roņu mammas izbarota, viņa bija uzbarojusies līdz 60 kilogramu svaram, tātad tāpat kā dabā viņai nebija nekādu problēmu pabadoties, kamēr viņa iemācās ķert zivis savvaļā.

"Savukārt abi rehabilitētie roņi jau zoodārzā bija iemācījušies, kas ir zivs. Baseinā viņas nebija dzīvas, bet viņi prata tās sameklēt un bija solīti tālāk. Var secināt, ka pēc tam dabā šī  barošanās pielāgošanās notiek veiksmīgi," viņš skaidroja.

Lielkalns stāstīja, ka nākotnē cer datus iegūt arī ilgākā laika periodā, lai izsekotu jauno roņu uzvedībai arī pavasara mēnešos.

Zooloģiskajā dārzā šopavasar kopumā no jūras krasta nogādāti četri ronēni, no kuriem divi ir izdzīvojuši. Tagad izvēlēti citi raidītāji, ar kuriem, iespējams, šovasar aprīkos arī šos rehabilitētos roņus, lai turpinātu monitoringu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti