Mobilā lietotne “Vides SOS” tapusi pirms četriem gadiem, lai veicinātu sabiedrības iesaisti vides jautājumu risināšanā. Pirmajos trīs gados aktivitāte turējusies līdzvērtīga - pusotrs līdz divi tūkstoši ziņojumu gadā. Savukārt šogad aktīvo iedzīvotāju bijis krietni vairāk - līdz šim saņemti jau četri tūkstoši iedzīvotāju ziņojumu par pārkāpumiem pret vidi. Valsts vides dienesta Uzraudzības daļas departamenta vecākā inspektore Ruta Poikāne stāsta, ka lielākā daļa ziņojumu ir par mežos izgāztajiem atkritumiem - būvgružiem, autoriepām, PET pudelēm, vecām mēbelēm, kas parasti tiek ievesti dziļi mežā.
''Pēdējie ziņojumi bija no Daugavas lokiem, skaistās vietās tur bija samesti sadzīves atkritumu kalni,'' saka Poikāne.
Tāpat iedzīvotāji bieži ziņo par nelikumīgi ievietotiem zvejas tīkliem upēs vai ezeros, kā arī par smakām no rūpnieciskās vai lauksaimnieciskās darbības. Ziņojumu vidū bijuši arī skaļāki gadījumi, kā pavasarī Zemgales puses ceļmalās izlietās ķīmiskās vielas, ko fiksēja tieši iedzīvotāji. Saņemot ziņojumu, dienests bieži pilda koordinatora funkciju.
''Ziņas par rūpnieciskajām smakām, ķīmisko piesārņojumu aiziet uz VVD reģionālajām pārvaldēm. Par atkritumiem, notekūdeņiem informējam pašvaldības, ''Latvijas Valsts mežus'' vai ''Rīgas mežus'', par izsmidzinātajām ķimikālijām - Valsts augu aizsardzības dienestu,'' uzskaita Poikāne.
Lai gan aplikācija uzrāda arī pārkāpuma atrisinājuma statusu, Vides kluba pārstāve Elita Kalniņa secina, ka aplikācijas lietotājam pietrūkst atgriezeniskās saites, īpaši gadījumos, ja problēma netiek nekādi risināta no atbildīgā puses. Tāpat Kalniņa spriež, ka
aplikāciju nākotnē varētu paplašināt, lai vienuviet lietotājs varētu ziņojot arī par dabas aizsardzības jomas pārkāpumiem, jo cilvēki bieži nespēj izvērtēt, vai pamanītais pārkāpums ir vides aizsardzības vai dabas aizsardzības problēma.
''Latvijas Valsts mežu'' dati liecina, ka nelikumīgi novietoto, savākto atkritumu apjoms pēdējos gados ir nemainīgs – gadā savāc vairāk par 1000 kubikmetriem atkritumu. Pusi no savāktā apjoma atrod Zemgalē – pamatā Misas, Klīves un Līvbērzes iecirkņos.
''Mēs redzam pēdējā laikā arvien vairāk būvgružu, arī riepas, ko agrāk bez maksas pieņēma dalīto atkritumu poligonos - pašlaik tas ir par maksu,'' saka Zemgales reģiona mežkopības vadītājs Sandris Upenieks. Viņaprāt, objektu būves un pārbūves procesos vajadzētu kontrolēt, kur paliek atkritumi, jo bieži vien, piemēram, garāžu būvnieki, kas sniedz privātus pakalpojumus, būvniecības izmaksu optimizēšanas nolūkā cenšas šos no šiem atkritumiem atbrīvoties nelegāli.
Lielākoties par vides pārkāpumiem ziņo pastāvīgie mobilās aplikācijas “Vides SOS” lietotāji, bet 10 līdz 15% šā gada laikā to darījuši pirmo reizi. Vides dienests aicina iedzīvotājus mazākas vides nekārtības sakopt pašiem, un arī to var fiksēt aplikācijā.
