Mobilais ganāmpulks dodas uz pļavu Jūrmalu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latvijas Dabas fonda projektā “GrassLIFE” izveidotais mobilais ganāmpulks šonedēļ ieradīsies Jūrmalā, pļavā pie Priedaines. Ganāmpulks tur uzturēsies aptuveni trīs nedēļas, noganot vērtīgo piejūras zālāju. Skats uz mobilā ganāmpulka darbu pavērsies visiem, kas dodas uz Jūrmalu ar vilcienu – pļava atrodas pie dzelzceļa tilta pār Lielupi, braucot no Rīgas – labajā pusē, informēja Latvijas Dabas fondā.

Jūrmalas Priedaines pļavā atradīsies sešas Galovejas šķirnes govis ar teļiem un viens bullis. Tā ir daļa no Latvijas Dabas fonda mobilā ganāmpulka, kurā ir vairāk nekā 60 liellopi un 200 aitas. Latvijas Dabas fonda mobilais ganāmpulks ir izveidots dabisko pļavu atjaunošanai un darbojas Latvijas pļavās otro sezonu.

Šovasar tas noganīs pļavas 20 vietās Latvijā.

Ganāmpulka daļa, kas ceļos uz Jūrmalu, Priedaines pļavā ieradīsies no Jelgavas, kur tās noganīja augu sugām bagātu Lielupes palienes pļavas daļu Sieramuižā.

Aptuveni 8 hektārus lielā pļava, kas atrodas Priedainē pie dzelzceļa tilta pār Lielupi, atbilst īpaši aizsargājamam biotopam Piejūras zālājs. Tas veidojas iesāļās augsnēs – vietās, kuras periodiski applūst ar iesāļajiem Baltijas jūras ūdeņiem. Latvijā šis biotopa veids sastopams ļoti reti – to kopējā platība nepārsniedz 180 hektārus. Lielākās to platības atrodas Randu pļavās, Mērsragā un piejūras pļavās pie Bērzciema, bet nelieli to fragmenti sastopami arī Liepājas ezera krastos, Lielupes grīvā, Daugavgrīvā un Vecdaugavā, kur iesāļie ūdeņi nonāk vējuzplūdu laikā.  

Šie zālāji izceļas ar lielu augu sugu daudzveidību,

jo tajos sastopams gan sausām un mēreni mitrām vietām raksturīgs augājs, gan mitru un slapju vietu augu sabiedrības, gan arī augi, kuri aug tikai iesāļās augsnēs, piemēram, purva mātsakne, zilganais meldrs un žerāra donis.

“Lielākā daļa no piejūras zālājiem raksturīgajiem augiem ir nelieli. Tie var izdzīvot tikai regulāri ganītās vai pļautās vietās, kur tos nenomāc krūmi un liela auguma augi. Pārtraucot pļaušanu vai ganīšanu, šādās pļavās strauji ieviešas augstie grīšļi un parastā niedre, kuri rada lielu noēnojumu un pamazām izspiež visas pārējās sugas,” paziņojumā medijiem norāda Latvijas Dabas fonda biotopu eksperte Baiba Strazdiņa.

Šādu situāciju var novērot arī Priedaines pļavā: “Tās austrumu malu aizņem parastās niedres un divrindu grīšļa tīraudze. Pēdējos gadus Priedaines pļava tiek regulāri pļauta, taču paaugstinātā mitruma dēļ ne katru gadu tās nopļaušana un novākšana ir iespējama. Tāpēc niedres un augstie grīšļi pārņem aizvien lielāku pļavas daļu.

Atsākot pļavas noganīšanu, ceram, ka tuvākajos gados niedru ekspansiju izdosies samazināt

un daudz lielākā pļavas daļā atkal varēs ziedēt gan krāšņās jumstiņu gladiolas, zemās raudupes un vītolu staģes, gan iesāļām vietām raksturīgie jūrmalas augstiņi un jūrmalas sārtžibulīši.”

Jūrmalas iedzīvotājus aicina laipni uzņemt Priedainē mobilo ganāmpulku un, nokļūstot ganību teritorijas tuvumā, ievērot drošības noteikumus:

  • Teritorija, kurā uzturas lopi, ir norobežota ar elektrisko ganu. Lūdzam būt uzmanīgiem - aploka tuvumā sargājiet sevi un bērnus.
  • Turieties drošā attālumā no lopiem, nebarojiet un nekaitiniet tos!
  • Neļaujiet aplokā iekļūt suņiem, un, esot ganību tuvumā, turiet suņus pavadā.
  • Izturaties saudzīgi pret aplokiem un ganību infrastruktūru.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti