Eiropas Savienībā glifosāta izmantošana nav aizliegta, un pērn bija plānots pagarināt šīs vielas lietošanu uz 15 gadiem, taču dalībvalstis pret to iebilda. Rezultātā izmantošanas atļauja pagarināta uz šo gadu, un vasarā Eiropas Komisija varētu lemt par turpmāko rīcību. Ja visā Eiropā izdosies savākt miljonu parakstu pret glifosāta izmantošanu, Eiropas Komisijai būs pienākums lemt par šo jautājumu, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” stāsta Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Andrejs Briedis.
Dabas fonda pārstāvis skaidroja, ka lauksaimniecībā plaši izmantotais gifosāts atrasts vietās, kur tam nevajadzētu nonākt, un novērota tāda iedarbība, kāda sākumā neplānota. “To atrod gan cilvēku ķermeņos, gan upju deltās, dūņās. Līdz galam viss, protams, nav izpētīts, bet viena no negatīvajām iedarbībām uz cilvēku - tas traucē darboties hormonālajai sistēmai,” stāsta Briedis.
Latvijā līdzekļus ar glifostātu atļauts lietot ierobežoti. “Tas ir domāts pirms tīruma apstrādes, pēc ražas novākšanas un papuvēs, kur ir lauksaimniecības neizmantotās platības, lai varētu tās atbrīvot no nezālēm,” stāsta Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta speciāliste Ilze Magone. Ķimikāliju izmantošanu Latvijā kontrolē Valsts augu aizsardzības dienests, kurš nav konstatējis, ka lauksaimnieki būtu pārkāpuši glifostāta lietošanas noteikumus.
“Gadījumā, ja Eiropa nolems, ka šos līdzekļus lietot nevarēs, tad būs jālieto selektīvie herbicīdi, kas ir konkrētām nezālēm.
Tas palielinās izmaksas zemniekiem, kā arī piesārņojumu,” norāda ministrijas pārstāve.
“Viena lieta ir tas, cik rūpīgi kontrolē, vai pārkāpumi notiek vai nenotiek. Bet jāatceras, ka glifostātu saturošus produktus var nopirkt arī daudzie neprofesionālie lietotāji, un jautājums, kas viņus pārbauda,” saka vides inženierzinātņu doktore Jana Simanovska.
Viņa norāda, ka šīs vielas kaitīgā ietekme visvairāk apdraud tos, kas paši to lieto vai dzīvo tuvumā.
Tāpēc vides inženiere iesaka glifosātu nemaz nelietot, īpaši mazdārziņos.
“To lieto ļoti plaši un daudz plašāk nekā vajadzētu,” saka Simanovska, norādot uz Pasaules Veselības organizācijas secinājumu, ka glifosāts, iespējams, ir kancerogēns. Turklāt Eiropas Savienībā kancerogēnus preparātus var lietot tikai ļoti retos un specifiskos gadījumos. Pētniece arī norāda uz spēcīgu ražotāju lobiju Eiropas Savienībā.
