Tomēr mērķtiecīga sēņu sēšana vēl negarantē rezultātu. Jo sēnei labvēlīgāka vide, jo tā būs vairāk padevusies; jo nepiemērotāka – jo sēne būs necilāka. Šī paša iemesla dēļ nav noteikta laika, kurā varam gaidīt iesēto ražu, jo šīs veltes var parādīties pēc gadiem vai neparādīties nemaz.
Visvienkāršāk un ērtāk audzēt koksnes sēnes, kas nav saistītas ar kādu konkrētu koku sugu. Speciāliste stāstīja, ka, piemēram, vecos laikos Krievijā zemnieki laukos atnesuši no meža lapu koka bluķi un to laistījuši. Rezultātā uz bluķa sāka augt austeru sānauses. Mūsdienās viss attīstījies tik tālu, ka var nopirkt austeru sānausēm paredzētu micēliju un tās audzēt mājās.
Vēl novērots, ka cilvēki, dažādu mērķu vadīti, savos pagalmos vai īpašumos izber šķeldu, bet pēc tam brīnās, ka tajās saaugušas sēnes. Patiesībā tas ir pavisam likumsakarīgi, skaidroja Dāniele, norādot, ka koksnes šķelda ir sēņu barība, un sēne augs, paralēli mēģinot šo šķeldu sadalīt un apēst.
Daudzas sēnes ir kokiem nekaitīgas, tomēr pašdarbības ceļā uz vēl dzīviem kokiem nevajadzētu mēģināt audzēt sēra piepes, jo tās koku sabojā un nobeidz.
Neskatoties uz sēņu nepastāvību, dažas koksnes sēnes aug tikai uz konkrētām koku grupām. Jau minētās austeru sānauses izvēlas augt tikai uz lapu kokiem, dažas sēnes – uz skuju kokiem, bet citas aug tikai uz konkrētas koku sugas. Piemēram, tādas sēnes kā mainīgās pacelmenes un parastās celmenes var atrast gan uz skuju, gan lapu kokiem, tikmēr jumtenes galvenokārt aug uz vītolu, alkšņu un dižskābaržu koksnes.
Tā kā sēnēm nepieciešams koku tuvums, dārza dobēs "parastās" sēnes, proti, bekas un gailenes, visticamāk, neizaugs.
Ir novērots, ka dārzos šad tad izaugušas atmatenes jeb šampinjoni. Arī fermās šampinjoni tiek audzēti zemē, bet jāpatur prātā, ka tā ir kultivēta sēņu suga un tāpat nepieciešamas konkrētas zināšanas, lai tās veiksmīgi nonāktu līdz novākšanas posmam, norādīja mikoloģe.
