Lai gan Austrijas agrenes parasti tiek definētas par "vienām no pirmajām pavasara sēnēm", to augļķermeņi daudzviet Latvijā parādās jau rudenī vai ziemas sākumā. Kā minēts, ieraugāmi arī vēlāk – ziemā (tad, kad meteoroloģiskie apstākļi līdzinās agri pavasarīgiem).
Sēņu sarkano "kausiņu" augšana Latvijā ziemas mēnešos – nekas īpašs! Protams, aplūkot spilgtos veidojumus var tikai bezsniega laikā – pirms sniega uzsnigšanas, atkušņos, pēc sniega nokušanas.
Tātad nav jābrīnās, agrenes ieraugot februārī. Tāpat nevajadzēja brīnīties, tās kaut kur pamanot jau novembrī, decembrī, arī janvārī.
Rudenī vai ziemā atkušņu laikā izdzītie agreņu augļķermeņi itin labi jūtas arī tad, ja uznāk pārklājošs sniegs. Tomēr mikologi uzskata, ka pēc sniega segas nokušanas tie izkalst, sačokurojas vai sadrūp un aiziet bojā, nevis turpina augt un attīstīties. Pavasarī esot novērojami jau citi – jaunizveidojušies – Austrijas agreņu augļķermeņi.
Lai kā būtu bijis rudenī, lai kā ir tagad ziemā, īstenais agreņu laiks tomēr būs pavasarī.
Ja vēlaties šīs sēnes vieglāk atrast, lai aplūkotu augļķermeņus, paturiet prātā, ka tās iecienījušas lapu koku audzes, īpaši – alksnājus. Agrenēm tīk mitras vietas.
Austrijas agreņu augļķermeņi atrodami augam gan pa vienam, gan biežāk – grupās. Tie izkārtojušies uz zemē nokritušiem, nereti zem sūnām apslēptiem, trūdošiem, dažāda izmēra (biežāk nelieliem) lapu koku (lielākoties alkšņu) zariem, jo agrenes ir saprotrofas sēnes – noārda koksnes atliekas.
Tātad, lai iegūtu agreņu sarkano "bļodiņu" foto vai video, vai vienkārši papriecētu ar tām acis, pavasarī vai pavasarīgos apstākļos ziemā jādodas uz lapu koku mežu – agreņu potenciālo mājvietu.
Starp citu, Austrijas agrene uzskatāma par ēdamu, tomēr tās augļķermeņi neizceļas ar īpaši kārdinošu garšu un cienījamu izmēru, tādēļ nav iekāroti sēņu ēdāju meklējumu objekti. Toties šai sēnei, kā redzams, ir cita vērtība – tās košums.
Līdz piecus centimetrus platie agrenes augļķermeņi iekšpusē parasti ir spilgti asinssarkani, vien retumis tiem novērojama purpura nokrāsa. Savukārt ar īsiem matveida izaugumiem klātā "kausiņu" ārpuse var būt sārta, oranžīga, bālgana, gaišā okera krāsā, retāk gandrīz balta.
Augļķermeņi ne vienmēr ir glīti apaļi. "Kausiņiem" pieaugot, to malās bieži vien parādās ieplīsumi.
Austrijas agrenes augļķermeņiem var izaugt pāris centimetrus garš kātiņš, kas bieži vien nav saskatāms, jo atrodas augsnē, izvietojies uz zemsegā noslēptas beigta koka daļas.
Vēl par mežā atrodamo
Rakstu sēriju līdzfinansē:
Raksts LSM.lv pirmo reizi publicēts 2023. gada 14. februārī.
