Meža īpašniece Dzintra Elberte kopā ar Latvijas Radio devās skatīties ūpja ligzdas vietu. Viņa rādīja vienu no ūpja ligzdošanas platformām, kas pērn uzstādīta viņas mežā Straupes pagastā. Gaujas senlejas klints atseguma malā no metāla mucas veidotā silei līdzīgā platforma uzstādīta lielā ar sūnām apaugušā koka zarā vairāku metru augstumā.
"Šeit ūpji ir bijuši arī pirms 40 gadiem, līdz ar to ir potenciāls, ka viņi varbūt šeit atgriezīsies. Senāk viņi veidoja šeit tādus kā plauktiņus klintīs," sacīja Elberte, norādot: "Te tālumā var redzēt, tā vēl nav ligzda, bet platforma. Meža īpašnieku biedrībai bija šāds projekts, un man bija skaidrs, ka es piedalos, tikai jautājums – kā un cik es varu palīdzēt, un rezultātā man ir sešas platformas mežā dažādās vietās gan ūpjiem, gan urālpūcei."
Latvijas Radio: Kāpēc jūs tādu lēmumu pieņēmāt? Jo ne visi mežu saimnieki to dara dažādu apsvērumu dēļ.
Dzintra Elberte: Tāpēc, ka mežu īpašnieki nav tikai cilvēki, kas zāģē un stāda mežu, bet var būt arī ar citām interesēm, tostarp palīdzēt pūcēm, un gribam, lai sadzīvo. Bet man, protams, ir vieglāk, jo tieši šajā mežā ir jau liegums, šie nav saimnieciskie meži, un tāpēc, ja arī šeit atrastos ūpis un uzliktu mikroliegumu, tad nebūtu materiālu zaudējumu.
Elbertei kopumā ir ap 200 hektāru meža, lielākoties Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Viņai ir arī saimnieciskie meži, kur ligzdu platformas netiek veidotas, jo, līdzīgi kā citi privātu saimniecisku mežu īpašnieki, Dzintra Elberte atzīst, ka nevēlas riskēt ar zaudējumiem, ja vietā noteiktu mikroliegumu, par ko šobrīd nav adekvātu kompensāciju īpašniekiem.
"Ja jūs domājat, ka jums no meža nociršanas būs, piemēram, 100 tūkstoši eiro, bet tur ir ligzda un jūs par dabūjat gadā 1200 eiro, tad rēķiniet, cik laika vajadzēs, lai to pašu summu atgūtu,"
viņa skaidroja.
Vaicāta, vai tad, ja būtu atbilstošas kompensācijas, tā nebūtu problēma, meža īpašniece sacīja: "Es domāju, ka vispār nebūtu, un es domāju, ka Latvijā būtu arī ļoti daudzi meža saimnieki, kas izvēlētos atstāt to savu mežu nenocirstu, ja būtu tāda izvēle vispār."
Latvijā maz ūpju
Vides aizsardzības fonda un Meža īpašnieku biedrības projektā pērn kopumā uzstādīti 45 būri urālpūcei un 37 platformas ūpju ligzdošanai. Projektam piesaistītais dabas eksperts, ornitologs Gaidis Grandāns skaidroja par kritiski apdraudēto ūpju populāciju Latvijā: "Ūpis ir suga, kuras populācija Latvijā jau ilgstoši ir būtiski samazinājusies un ticams, ka turpina samazināties. Ūpju populācija patlaban ir pāris desmiti pāru. Vēsturiski ir bijusi šo putnu tieša iznīcināšana – šaušana, kas tagad vairs nenotiek, taču populācija ir tik novājināta un tā ir ilgi dzīvojoša suga, ka tā atjaunošanās notiek ļoti lēni. Tāpat arī ir antropogēnā slodze tai populācijai, kas ligzdoja iežu atsegumos Gaujas Nacionālajā parkā. Un Latvijā arī tradicionāli ūpji ligzdo uz zemes un ir dažādu dabisko plēsēju slodze uz populāciju. Jācer, ka arī pēc projekta beigām izdosies turpināt šo ligzdu pārbaudi, lai uzzinātu pasākumu sekmes ar mežu īpašnieku palīdzību, es tā ceru."
Latvijā pirms pāris gadiem tapušais pūču sugu aizsardzības plāns paredz mākslīgo ligzdvietu izveidi ūpju aizsardzībai.
Tāpēc arī Dabas aizsardzības pārvaldes mežos vēl citā projektā kopumā uzstādītas aptuveni 270 platformas, stāstīja ornitologs Pēteris Daknis.
"Šobrīd ir tāds pārejas posms, mums ir noslēgušies iepriekšējo divu gadu projekti un tagad uzsākam nākamo, kurā paredzēts uzstādīt vēl 120 ligzdvietas. Noteikti īpašnieki var arī pieteikties, un šobrīd mums vajadzētu panākt lielāku izkliedi pa Latvijas teritoriju, lai mēs varam iziet arī ārpus tiem nacionālajiem parkiem un tām dažām vietām, kas mums bijušas līdz šim. Īpaši Kurzemē šobrīd pietrūkst vietu, kur uzstādīt ligzdas," viņš norādīja.
Ornitologi sacīja, ka privātajos mežos un dabas pārvaldes teritorijās pērn uzstādītās ūpju ligzdas pagaidām apsekotas bez īpašām sekmēm, taču šīs platformas var kalpot pat vairāk nekā desmit gadus, līdz putni tās varētu atrast.
