Mežacūku nākotne Latvijā ir neskaidra, bojā var aiziet 95% populācijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pagājušajā gadā mežacūkas ieguvu lielu popularitāti, šogad mežacūka ir atzīta par gada dzīvnieku, taču gada dzīvnieka nominācijas iegūšanā tai palīdzēja Āfrikas cūku mēris (ĀCM) un dzīvnieka popularitāte mednieku vidū. Pat atbildīgajām institūcijām nav skaidra šīs sugas nākotne, jo vīruss apsteidz medniekus.

"Mežacūka tika izvirzīta par gada dzīvnieku ne tā labākā fakta dēl, ĀCM bija tas, kas viņu izvirzīja gada dzīvnieka nominācijai, un otrs fakts ir tas, ka mēs arī nolēmām sadarboties ar Igaunijas dabas pētniekiem, kuri ierosināja gada dzīvnieku izvirzīt abām valstīm vienādi," raidījumam "Vides fakti" pastāstīja Latvijas Dabas muzeja pārstāve Una Bērziņa.

Latvijas Mednieku savienības (LMS) valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis raidījumam sacīja, ka mežacūka ir uzmanības centrā, jo sagādā citiem raizes - postījumus lauksaimniekiem, apdraudējumu no slimībām. Lauksaimnieki mežacūkas nemīl, jo postījumi ir lieli un šie dzīvnieki var ēst visu - sākot ar atkritumiem un beidzot ar zāli un sūnām mežā. 90% barības ir augu izcelsmes. Mežacūkai ir ļoti jutīgs un smalks deguns, turklāt barība tiek meklēta, rakņājoties augsnē. Pēc tam uzrušinātajās vietās sadīgst dažādi augi. Cūkas barojas ar zāli, ozolzīlēm, riekstiem, sēklām, ogām, saknēm, kukaiņiem, sliekām, gliemjiem, maziem rāpuļiem, putniem un to olām, ievainotiem dzīvniekiem, maitu un atkritumiem. Diennaktī tās patērē 2,5 - 6 kilogramus barības. Smagos barošanās apstākļos novērots arī kanibālisms. Reizēm mežacūkas nomedī jaunus briedēnus. 

Medniekiem ļoti nozīmīga ir mežacūku suga, faktiski tas ir pats galvenais medījums. Mežacūkas Latvijā tiek medītas visvairāk, salīdzinājumā ar citām pārnadžu sugām. Pēdējie aprēķini rāda, ka gadā pašpatēriņam nonāk aptuveni 1500-1700 tonnas gaļas. 

Tā ir viena no visproduktīvākajām sugām jeb "gaļas mašīna",  jo sivēni piedzimst pārsimts gramus smagi un, gada laikā pieaugot, simtkāršo savu ķermeņa masu. Citas zīdītāju sugas nav tik progresīvas. Lai tik strauji augtu, ir arī kaut kas jāēd, un tie ir postījumi lauksaimniekiem. 

Pēdējo divu trīs gadu laikā Latvijā mežacūkas asociējas ar klasisko un ĀCM. Latvijā pirmo reizi ĀCM slimība tika konstatēta pagājušā gada jūnijā.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta direktores vietnieks Edvīns Oļševskis raidījumam saka, ka vismaz daļā no Latvijas mežacūka ir arī apdraudētā suga, jo, saslimstot ar šo slimību, izdzīvojošo nav. Jau trīs četrus mēnešus slimība turas konstanti vienā līmenī. Tā joprojām sastopama Vidzemē un Latgalē. 

Pavisam nesen tika atrasta vieta Valmieras pusē, kur vienuviet konstatēja mirušu meža cūku saimi - 30 kvadrātmetru rādiusā atrada 13 mirušas mežacūkas. Tas ir konkrēts piemērs, ka šī slimība ir nežēlīga.

"Šī dzīvnieka nākotne ir diezgan neskaidra, kas ar viņu būs un cik daudz dzīvnieku aizies bojā," sacīja LMS vadītājs Baumanis.

Medniekus šobrīd aicina medīt vairāk; jo lielāka populācija, jo slimība izplatās vairāk. Jebkurā gadījuma vīruss strādā ātrāk un efektīvāk par medniekiem. Pieredze, kāda ir ar citām valstīm un cik viņu var salīdzināt ar Latviju, rāda, ka vīruss ir nežēlīgs un iznīcina vairāk nekā 90% no populācijas. Ja Latvijā izdzīvo 5% no populācijas, tas nav pārāk daudz. 

Ir pilnīgi droši zināms, ka viduslaikos no 12. līdz 18.gadsimtam mežacūku Latvijā nebija. Šī suga atgriezā,s pateicoties vācu muižniekiem, kas pie mums atjaunoja arī staltbriežu populāciju.  Pirmās mežacūkas tika turētas nebrīvē un pēc tam palaistas savvaļā, stāsta "Latvijas Valsts mežu" institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.

Šobrīd mežacūkas ir izplatītas visā Eiropā.Tās savvaļā vairs nav sastopamas Dānijā, Norvēģijā, Īrijā un Ēģiptē.

Pastāv problēma, ka dzīvnieki bieži vien parādās arī piepilsētās, tai skaitā arī mežacūkas. LMS valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis prognozē, ka mežacūkas arvien biežāk parādīsies pilsētu tuvumā.

Šī suga aizvien biežāk nāk iekšā pilsētās nāk, mežacūka ir ļoti plastiska suga, pielāgojas apstākļiem. Meža dzīvniekiem pietiek barības un patīk piepilsētu miers, kur ir pļaviņas un sapņu ciemati. Arī no medību platībām viņas tādējādi ir tikušas ārā, līdz ar  to, šādi gadījumi pilsētā paredzami aizvien biežāk. Piemēram, Berlīnes teritorijā dzīvo tūkstošiem mežacūku un tur ir speciālas brigādes, kas ar tām nodarbojas. Rīgas pilsēta atšķirība no Berlīnes atsakās redzēt šo kā problēmu, taču cilvēkiem Vecāķos, Ziemeļblāzmā un citviet mežacūkas lauž sētas, pārrok dārzus. Un cilvēkiem reizēm ir bail iet no autobusa uz mājām, sacīja eksperts Baumanis, kurš viennozīmīgi norādīja, ka savvaļas dzīvnieku īstā vieta ir savvaļā, nevis pilsēta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti