“Saimniekosim gudri pašvaldību mežos un parkos!” – ar šādu vadmotīvu šogad notiek Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) rīkotais semināru cikls projekta “Meža dienas 2020” gaitā. Rēzeknes novada Ozolaines pagastā tas pulcēja pašvaldību pārstāvjus, kā arī dabas ekspertus, lai vērstu uzmanību meža apsaimniekošanas procesiem, kā arī seno muižu dārzu un parku uzturēšanas tendencēm.
"Tā bija problēma, ko mēs vairākus gadus atpakaļ konstatējām. Senie dārzi, muižas dārzi, kuri ir iekopti, ir sava struktūra, ir sava funkcija bijusi, ka viņi ir atstāti novārtā un par viņiem nerunā. Klausoties tu vari saprast: o, manā parkā šīs lietas ir noteikti jāņem vērā," skaidro LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe.
Kā savā prezentācijā uzsvēra Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektors Andrejs Svilāns, liela daļa no seno muižu dārziem un parkiem šobrīd ir bēdīgā stāvoklī. Mūsdienās daudzi neapzinās, ka katrā no tiem ir savs kultūrvēsturiskais konteksts, kā arī dendroloģiskās vērtības, kuras joprojām ir saglabājušās.
"Pirmais, ka mēs palaižam visu novārtā, bet otrs, ka mēs brīžiem esam pārāk čakli. It sevišķi tad, kad mums bija simtlatnieku periods. Visi krūmi bija iztīrīti, visi līkie, greizie, ainaviskie koki izzāģēti un tie, kas bija taisniem stumbriem, tie bija atzaroti līdz trīs metru augstumam. Ja tas varbūt vēl būtu pieļaujams kaut kādos regulārajos franču stila dārzos, tad ainavu parkā arī nokaltušā koka stumbram ir sava vieta," stāsta Svilāns.
Semināra dienā notika arī koku un krūmu stādīšanas talka. Tās laikā par aptuveni 70 stādiem bagātāks kļuva vairāk nekā 100 gadus senais Laizānu parks, kas ir īpaši aizsargājama dabas teritorija.
"Ir vecie koki, bet pietrūkst šī nākošā līmeņa, kas ir krūmi. Tālajā dīķa pusītē ir vītoli sastādīti. Tad ziemas smukumam ir grimoņi. Pavasara skaistumam fosītija, kas zied, un villainā irbene. Un pie dīķa, kur tā kā tas ūdens tuvums, ir izvēlēta eglīte Dundaga," atklāj vides dizainere, dārzniece Daina Zvejsalniece.
Rēzeknes novada Ozolaines pagastā notika trešais no kopumā pieciem šogad plānotajiem reģionālajiem semināriem. Pirms tam tie jau aizvadīti Pāvilostā un Staļģenē, turpretī drīzumā līdzīgi semināri gaidāmi vēl Mazsalacā un Siguldā.
