Permakultūra ir ētisks un praktisks ietvars ekoloģiskam un ilgtspējīgam dzīvesveidam, un arī Latvijā iespējams saimniekot ar permakultūras metodēm, pielietojot agromežsaimniecības metodes, norādīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.
"Agromežsaimniecība ir tā, kas ļauj šīs ilgtspējīgās metodes izmantot lielākās teritorijās, lielākās platībās, kas ietver sevī mežsaimniecību, lauksaimniecību un lopkopību," viņš skaidroja. "Parasti mēs zīmējam trijstūri, kur vienā punktā ir mežs, otrajā punktā ir kāda lauksaimniecības kultūra un trešajā virsotnē ir lopkopība. Dažādos balansos kopā tas viss tiek audzēts un saimniekots," piebilda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošā pētniece, mežzinātņu doktore Dagnija Lazdiņa.
"Agromežsaimniecība ir tā pati permakultūra, tikai lielā mērogā. Tur viss ir liels. Dārzā tas ir kompaktāk, bet mums ir plašāk – mēs veidojam ekosistēmu, špikojot no dabas. Skatāmies, lai būtu tie principi tādi paši, kādi dabā ir," viņa skaidroja.
Piemēram, dabā viss vienmēr ir vairākos stāvos, tāpat arī agromežsaimniecībā izmanto šo principu, kopā audzējot augus, kuriem sakņu sistēma ir dažādos dziļumos, kuriem vainagi ir izkārtoti dažādos augstumos. Savukārt lopkopībā šīs metodes tiek pielietotas, apzināti ļaujot lopiem ganīties mežā vai parkos. "Piemēram, Latvijā uz nākamo plānošanas periodu zem šī nosaukuma ir paredzētas teritorijas, kur vienlaicīgi notiek liela mēroga saimniekošana un arī bioloģiskās daudzveidības veicināšana.
Piemēram, tie ir kadiķu audze zālājos, meža ganības, ganības parkveida pļavās," atklāja Lazdiņa. Savukārt mazākās platībās var radīt meža dārzu, kas ir viena no agromežsaimniecības metodēm. Meža dārza veidošanai pietiek jau ar 10 kvadrātmetru lielu platību. Galvenais ir izprast, kas kurā situācijā būtu izmantojams, un nodrošināt bioloģisko daudzveidību, izmantot šo daudzstāvu sistēmu.
"Galvenais ieguvums ir ilgtermiņa sistēma, kuru, vienreiz izveidojot, mēs ieguldām diezgan lielu darbu ar mērķi, lai varētu izmantot to daudzkārt, lai būtu zemas kopšanas izmaksas un vienmērīga nodarbinātība," skaidroja dārzkopības eksperts Māris Narvils.
Meža dārzs ir piemērots ģimeņu saimniecībām vai dārza teritorijām, ko visu gadu var izmantot un vākt ražu, nevis kā augļu dārzos, kur ir konkrēti lielas noslodzes periodi. Meža dārzos noslodze ir vienmērīga visas sezonas laikā, sākot no agrajām kultūrām, piemēram, ēdamā sausserža līdz pat dzērvenēm vēlu rudenī. Šādā dārzā aug daudz un dažādas kultūras.
Par meža dārziem var arī transformēt esošos dārzus, taču ir jārēķinās, ka daļa atvēlētās platības būs jānodrošina tam, lai tajā varētu patverties kukaiņi, putni, abinieki un rāpuļi, kas palīdz pildīt mēslošanas funkciju, ūdens apgādi, aizsardzību pret nevēlamajiem kaitēkļiem.
