Šogad Latvijā reģistrēti 276 mežu ugunsgrēki. Par spīti šā brīža karstuma vilnim, mežu ugunsgrēku ir mazāk nekā pērn. Galvenokārt nokrišņu dēļ.
Ugunsgrēku izcelšanās iemesli paliek nemainīgi. Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis skaidro: "Katru gadu būtiskākie iemesli ir cilvēka neuzmanība, neapdomība. Arī atsevišķos gadījumos ļaunprātība. Tie ir šie paši atstātie ugunskuri, nomestie izsmēķi, ogles no grila izbērtas."
Vai arī kvadracikli. Braukājot ar šiem vai citiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem mežā, uz sakarsušiem kolektoriem krājas kūdras putekļi. Veidojas oglītes, kuras, nokrītot zemē, var izraisīt ugunsgrēku. Gluži kā 2019. gadā Olaines novadā pie Olaines purva, kad nodega apmēram 60 hektāru liela meža platība.
"Latvijas valsts mežu" mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde uzsver, ka meža atjaunošana pēc ugunsgrēka ir sarežģīts un laikietilpīgs process. Sākumā tiek novērtēti zaudējumi, tad novāc degušo koksni. Pēc tam sagatavo augsni un iestāda jaunos kokus. Olaines purva gadījumā tās ir priedes.
"Viņa šeit gaida savu kopēju. Lai viņus pirmajos gados pat vairākas reizes gadā kāds atnāktu viņu atbrīvot no šī zāles apauguma. Tādā veidā tiek nodrošināti labākie gaismas apstākļi un augšanas apstākļi," stāsta Edmunds Linde.
Pašlaik šeit ir trīsgadīga ar zāli apaugusi jaunaudze, kura vairāk atgādina pļavu. Paies daudzi gadi, līdz šī apkārtne atkal sāks izskatīties pēc meža.
"Plus-mīnuss tātad būs 5-10 gadi, kad mēs šeit atgriezīsimies un ieraudzīsim – jā, šeit ir izmainījies, vairs nav zāle, bet ir redzama jaunaudze. Tas laiks tāds apmēram ir," teic Linde.
Lai izvairītos no mežu ugunsgrēkiem, ir jāveic arī preventīvi pasākumi. Piemēram, jāveido mineralizētas joslas. Tās ir uzartas stigas bez apauguma, kuras ugunsgrēka laikā kalpo kā dabiska barjera, kura neļauj ugunij izplatīties tālāk.
