Melno stārķu ligzda, pie kuras uzstādīta tiešraides kamera, atrodas Zemgalē nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda tika atrasta jau 2013. gadā, par tās iemītniekiem speciālisti vairāk uzzināja tikai pagājušajā gadā, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi.
Ja putnus ligzdošanas vietā netraucē, vienu un to pašu ligzdu melnie stārķi izmanto ļoti ilgi. Taču tā kā ne pagājušajā gadā ligzdojošie putni, ne šā gada iemītnieki nav gredzenoti, nevar droši apgalvot, ka tie ir tie paši putni, kas ligzdoja pērn.
Melnais stārķis (Ciconia nigra) augumā ir mazliet mazāks par balto stārķi, no kura labi atšķirams pēc melnā apspalvojuma. Balts ir tikai putna vēders un sāni, lidojumā redzamas arī baltās paduses. Putni pārtiek galvenokārt no nelielām zivtiņām un citiem ūdensdzīvniekiem — vardēm un kukaiņiem. Melnie stārķi galvenokārt apdzīvo vecus mežu masīvus, kuros ir upītes, dīķi, dažādi mitrāji, mitras meža pļavas.
Šī suga ir gājputni, kas ik gadu veic 7000 – 8000 kilometru garu ceļu uz ziemošanas vietām un atpakaļ. Latvijā ligzdojošajiem melnajiem stārķiem nozīmīga ziemošanas vieta ir Etiopija. Pavasarī – martā un aprīlī, melnie stārķi atgriežas, lai šeit pavadītu ligzdošanas sezonu. Parasti mātīte ligzdā izdēj trīs līdz piecas olas, ko perē apmēram mēnesi, bet lidotprasmi jaunie putni apgūst divu mēnešu vecumā. Lai dotos uz siltajām zemēm, melnie stārķi Latviju pamet septembrī.
Eiropā melnie stārķi ir reti sastopami un tiek īpaši aizsargāti. Latvijā pēdējos 20 gados melno stārķu skaits samazinājies vairāk nekā par pusi.
Tiešraides kameru pie melno stārķu ligzdas Latvijas Dabas fonds bija izvietojis arī pagājušajā gadā, diemžēl putni šo ligzdu neizmantoja. Melnie stārķi ir otrā šogad interneta tiešsaistē vērojamā putnu suga Latvijā, - Kurzemes jūras ērgļu pārim Durbei un Robertam jau izveidojusies stabila vērotāju grupa.
