4. studija

Kā veloceliņa izveide ietekmēs kastaņu aleju Vienības gatvē?

4. studija

Kam un kāpēc Valsts ieņēmumu dienests pieprasa atmaksāt dīkstāves pabalstus?

Melnie punkti: kāda sērga šoruden piemeklējusi kļavas?

Melni punkti uz kļavu lapām. Kāda sērga šoruden piemeklējusi kokus?

Cilvēki, kuri šogad priecājas par zelta rudeni, vērojot lapu krāšņumu, ir pamanījuši lielus, melnus plankumus uz kļavu lapām. "Vai tā ir kāda slimība vai laika apstākļu ietekme?" Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "4. studija" jautāja skatītājs Māris.

Arī sētniece Vivita ir ievērojusi bojātās lapas, kas krītot zemē jau gandrīz dzelteni brūnas, un sprieda, ka pie vainas varētu būt karstā vasara.  

Melnos plankumus uz kļavu lapām Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vadītājs Andrejs Svilāns salīdzināja ar iesnām, kas vienu gadu mūs piemeklē vairāk, citu – mazāk.

"Parasti kļavu lapu melnkreves sēnes parādīšanos mēs ieraugām tajos gados, kad tā tiešām ir daudz. Un tad mums arī Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī un arī citur, arī Dabas aizsardzības pārvaldē mums sākas telefona zvani – kas tas ir un ko ar to darīt?

Tā ir vienkārša sēnīte, kas katru gadu vairāk vai mazāk ir uz kļavām, parastajām kļavām un arī uz citām sugām," skaidroja Svilāns.

Sēnītes attīstība sākoties jau maija beigās un jūnija sākumā, kad no iepriekšējā rudenī sakritušajām lapām attīstās sporas, kas paceļas gaisā uz visām pusēm un nosēžas uz jaunajām kļavu lapām. Vasarā uz zaļajām lapām gaiši dzeltenus vai gaiši zaļus plankumus ir grūti pamanīt, tāpēc liekas, ka tie parādās tikai rudenī. Arī tad, ja čakli sagrābj lapas savā piemājas teritorijā, tas nepasargās jūsu kļavas no melnajiem punktiem nākamajā rudenī.

"Sporas ir mikroskopiskas, tās ir ārkārtīgi vieglas. Tas, ka jūs savā mazdārziņā, dārzā vai veselā parkā nogrābsiet kļavu lapas, neuztraucieties – tās sporas atpūtīs, jo sporas tiek producētas miljonos un miljardos,” norādīja Svilāns.  

Cik daudz vai maz katru gadu kokiem ir šī kaite, atkarīgs no dažādiem apstākļiem.

Ja ziemā bijusi dziļa sniega sega, zem kuras rudens lapas ir kārtīgi satrūdējušas, tad sporu ir krietni mazāk.

Svilāns piebilda, ka vēl svarīgs faktors ir stādījumu blīvums: "Vai viņi labi vēdinās, vai tur ir brīvs vēja koridors. Ja tās sporas arī maija beigās, jūnijā paceļas, lai viņas aizpūš kaut kur projām un uz kļavām nemaz nenonāk. Tas ir svarīgi arī visām sēņu slimībām. Ja mēs ierīkojam jaunus dārzus, jaunus apstādījumus – netaisīsim džungļus."

Tomēr galvenais atcerēties, ka kļavu lapu melno plankumu dēļ nav jākrīt panikā un jādedzina lapas vai vēl trakāk – jālikvidē koki. Svilāna vārdiem runājot – iesnu dēļ neviens negriež nost degunu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt