Par intensīvu lauksaimniecību Zemgalē pašlaik liecina ziedošie rapšu lauki, kas kopā ar citām kultūrām aizņem 39 % no reģiona platības.Tam gan ir arī sava negatīvā puse. No pārmērīgas nitrātu nokļūšanas notekūdeņu grāvjos jau 15% no visām Latvijā lauksaimniecībā izmantojamo zemju platībām konstatēta ūdens erozija. "Mēs kaut kādīgi līdz šim par meliorācijas grāvjiem esam domājuši tikai kā par ūdens novadīšanu, bet par bioloģisko daudzveidību mēs pat nedomājam, jo saimniekošana ir galvenais," saka hidrobiologs Andris Urtāns.
Citāda aina gan paveras ūdens paraugos, ko hidrobiologs paņem vietā, kur LLU spēkiem pirms trim gadiem izbūvēts videi draudzīgas meliorācijas paraugs. "Te grāvī mēs esam ierīkojuši ūdens regulēšanas slieksni, kurā mēs mēģinām samazināt ūdens plūsmu un tādējādi attīrīt ūdeni. Ir virkne ķīmisko un bioloģisko procesu, kas pārvērš nevēlamās slāpekļa formas par vēlamākām formām, un tādējādi slāpeklis tiek izņemts ārā no ūdens sistēmas," saka LLU vides katedras vadošais pētnieks Ainis Lagzdiņš.
Ūdenslīmeņa regulēšanas sistēma ir tikai viens no veidiem. Mikroorganismiem labvēlīga vide saglabāsies arī meliorācijas sistēmā ar kontrolētu drenāžu vai speciāli izveidotu mitrzemi. Zemnieki gan pagaidām ir nogaidoši. "Šis faktiski ir tikai dažu gadu demonstrējums, un šādi dambīši nebūtu piemērojami visās saimniecības, kaut gan no ierīkošanas viedokļa tas ir viens no vienkāršākajiem. Neapšaubāmi no saimnieka šādu elementu izvietošana sistēmā prasīs papildu uzmanību," norāda ''Zemnieku saeimas'' eksperte Iveta Grudovska.
Pagaidām dabai draudzīgā meliorācijas sistēma vēl nav obligāta, bet saņemot no Lauku Atbalsta dienesta finansējumu meliorācijas sistēmas atjaunošanai riskam pakļautajos apgabalos, pie kādiem pieskaitāma arī Zemgale, tā jau ir obligāta prasība.
