Ar ierobežojumiem medniekiem jārēķinās jau kopš marta sākuma.
PVD pārstāvis Mārtiņš Seržants skaidro, ka viens no iemesliem ir Valsts vides dienesta pēkšņais piesārņojošās darbības atļaujas pieprasījums dedzināšanas iekārtai. PVD lūgts arī veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, kas izmaksājot vairākus tūkstošus eiro. Tāpēc, iespējams, meža cūku liemeņu iznīcināšanu tuvākajā laikā sāks pildīt kāds dienesta atzīts uzņēmums.
''Paātrinātā kārtībā Ministru kabinetā tika virzīta atļauja slēgt līgumu ar šo vienīgo atlikušo uzņēmumu Latvijā, kas var iznīcināt dzīvnieku blakusproduktus gan kvalitatīvi, gan pietiekamā apjomā. Šobrīd šis process ir saskaņošanas stadijā,'' saka Seržants.
Bez PVD mobilās mežacūku krematorija darbības apturēšanas, tāpat arī vairs nevar slimo mežacūku līķus transportēt bez īpašas bīstamo kravu atļaujas. Vairākus gadus, kopš slimība Latvijā tiek apkarota, nedz PVD, nedz blakusproduktu pārstrādes uzņēmumiem, nedz medniekiem policija uz ceļiem nav pieprasījusi ievērot šo Eiropas starptautisko pārvadājumu prasību transportam, saka Seržants:
''Visas citas Eiropas Savienības valstis, kurās konstatēts ĀCM, pārvadā šo dzīvnieku līķus tikai saskaņā ar blakusproduktu transportēšanas likumdošanu un šo Eiropas valstu nolīgumu par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) prasības valstis iekšzemē parasti neievēro. Līdz šim arī mēs paļāvāmies uz blakusproduktu pārvadāšanas un iznīcināšanas normatīviem, taču pēc tam, kad pēkšņi par pārvadāšanu PVD ģenerāldirektoram sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, mēs kā valsts iestāde pieņēmām lēmumu pārtraukt transportēt, ja cita institūcija uzskata, ka pārkāpjam likumu. To nevar tagad bez bīstamo kravu vadāšanas atļaujas darīt neviens – ne mednieki, ne pašvaldības, ne mēs.''
Satiksmes ministrijas ieskatā, šādas kravas var pārvadāt tikai apmācīts personāls ar īpaši sertificētu autotransportu, un tas attiecināmas ne tikai uz starptautiskiem, bet arī uz iekšzemes pārvadājumiem. Savukārt Zemkopības ministrija šai interpretācijai nepiekrīt.
Nesakārtotie normatīvi mednieku darbu paralizē jau teju mēnesi. Lai arī ir iespēja slimās cūkas sadedzināt un aprakt uz vietas, Mednieku asociācijas vadītājs Arvīds Barviks vērtē, ka tas bieži nav iespējams un rada lielākus Āfrikas cūku mēra izplatības riskus:
''Ir izveidojusies kurioza situācija vairāku normatīvu dažādu izpratnes dēļ, tas nozīmē - vai nu ministri nekontrolē situāciju savās iestādēs un nesaprot, kas un kā tiek veikts jau ilgu laiku, vai arī man nav cita skaidrojuma, kā šāda situācija var izveidoties. Šobrīd mednieki ir spiesti uz vietas rakt bedres vai mēģināt sadedzināt. Tas nav vienkārši - gan sasalums, gan pavasara šķīdonis nav īstais brīdis, kad rakt bedres mežā. No slimības izplatības drošāk, protams, ir dedzināt, lai nekas tālāk neizplatītos. Tagad gaidām risinājumu šai situācijai.''
Saistībā ar iespēju transportēt slimo mežacūku liemeņus uz to sadedzināšanas vietu pēc līdzšinējās kārtības, nevis starptautiskām prasībām, valdība jau ir apstiprinājusi grozījumus Bīstamo kravu aprites likumā, un par to vēl būs jālemj Saeimai.
