Medņi - dulli, pārsteidzoši un cilvēka ietekmēti

Medņu izplatība Latvijā vienmēr ir bijusi saistīta ar piemērotu biotopu – vecu priežu mežu – izplatību. Latvijas medņu populācija ir sašķelta divās daļās – Kurzemes un pārējās Latvijas. Medņi, kas dzīvo Vidzemē, ir daļa no daudz lielākas medņu populācijas, kas sniedzas aiz Latvijas robežām Krievijā un Igaunijā, taču Kurzemes medņi ir izolēti.

Ja kaut reizi pavasarī cilvēks ir redzējis medņa riestu – tad nu ar to vīrusu esi saslimis uz visu mūžu. Tas patiešām ir kas neaizmirstams.

Mednis ir liels vistveidīgo kārtas putns, kas izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā. Medņu gaiļa spārnu plētums var pārsniegt metru. Tēviņi ir melni, spalvām raksturīgs metālisks spīdums, vienīgie baltie laukumi ir uz pleciem, astes, ķermeņa apakšpusē, kā arī sarkans kails laukums ap aci.

Mātītes brūni raibas. Latvijā mīt aptuveni 5000 medņu, pēdējos 100 gados to skaits ļoti samazinājies, un tā iemesls ir mežu pārveidošana.

“Pirmo reizi es ļoti iespaidojos no medņa attēla,” savu pieredzi atminas ornitologs Aivars Pertiņš. “Es vienā filmā redzēju. Mani pārsteidza, ka mednis vispār ir tik iespaidīgs putns. Pēc tam, kad es viņu redzēju Latvijas dabā, tad es nevareju saprast, kāpēc neuzsver un nepopularizē, ka mūsu mežos dzīvo tāds tītars,” saka ornitologs.

Ķemeros medni Petriņš pēdējo reizi redzēja 1980. gadu beigās. Patlaban medņi mīt galvenokārt Kurzemē un Vidzemē, jo Rīgā un Zemgalē vide šiem lidoņiem nav piemērota. Medņi ir izteikti nometnieki un dzīvo teritorijās, kur izšķīlušies, nevis tērējot laiku, klejojot un meklējot labākas vietas, tādēļ to apdzīvotās teritorijas ir vairāk vai mazāk, bet pastāvīgas.

Ornitologs Helmuts Hofmanis akcentē meliorācijas nozīmi medņu dzīvē. “Tā meliorācija ir gājusi pāri visai Latvijai ar vienu mērķi vadīta – paaugstināt to koksnes apjomu. Tas ir tīri mežsaimniecisks veids, kā palielināt koksnes daudzumu. Bet tā visa dēļ ir cietis mednis,” klāsta Hofmanis.

Liela nozīme medņu dzīvotnē ir barības augiem: ziemā medņi pārtiek no priežu skujām un lapu koku pumpuriem, pavasarī no spilvēm, bet vasarā galvenokārt no melleņu ogām. Mellenāji kalpo arī kā vieta, kur paslēpties briesmu brīžos. “Plānojot mežsaimniecisko darbību, mēs veicam to plānošanas procesu un arī meža apsaimniekošanu tā, lai saglabātu mednim vajadzīgās struktūras, lai veidotu mednim vajadzīgās struktūras. Tos saucamos medņu kokus, kur medņiem patīk sēdēt, kur viņi riesto. Saglabāt perspektīvos kokus, kuri varētu būt mednim piemēroti nākotnē – tātad priedes ar resniem zariem,” stāsta VAS “Latvijas Valsts meži” speciālists Elmārs Pēterhofs.

Tie, kuri ir satikuši medni dzīvē, neslēpj, ka viņiem ir diezgan interesanti piedzīvojumi.

“Saulkalnes mežos, kad ielīdu nosnausties nakts melnumā, zem eglītes, guļammaisā – es domāju, ka esmu kādus metrus 300-400 no riesta, bet mednis domāja citādāk,” norāda dabas pētnieks Ingmārs Līdaka. “Mednis iesēdās blakus kokā, blakus manai eglītei. Pamodos no tā, ka viņš iesēžas...nu, un tā ķeza tāda, ka šausmīgi čurāt gribējās. Gulēt guļammaisā un klausīties medni virs galvas – tāda duāla sajūta. Es patiesībā gribēju, lai viņš pēc iespējas ātrāk beidz riestot,” atminas Līdaka.

Nereti gan sanāk sastapt arī kādu dullo medni. “Ir manāms, ka viņu ar katru gadu kļūst vairāk. Tam var būt ...nu, saka, ka dažādi iemesli tur var būt. Viens varētu būt, ka tā ir mežu izciršana. Izdzen būtībā no riesta vietā, tad viņi klīst apkārt. Klīstot apkārt, tu māti nesagaidīsi – tāpēc varbūt viņi satrakuši. Otrs, ka varētu būt arī no riesta izdzītais vecais gailis, kurš nav dominantais un pārdzīvo to ļoti. Tad, netikdams pie pārošanās, vinš satrakojas,” norāda Līdaka.

Medņu pārošanās notiek vidēji četrās dienās. Ligzdu, kur perēt mazuļus, vista parasti izveido netālu no riesta vietas, izkārpa bedrīti pie koka saknēm.

Vienā dējumā ir piecas līdz 10 olas, un cāļi izšķiļas četrās nedēļās. “Cik man ir bijusi pieredze – viņš ir liels meistars slēpties augājā un zemsedzes augājā. Ja vajag, viņš pieplok, ja vajag - viņš izslejas,” saka Petriņš. “Nebūt tā nav garantija, ja tu pielietosi slēpni un iesēdīsies, ka tu to medni vispār redzēsi. Nu, tā nav nekāda garantija. Un tieši otrādi – bez tādas kārtīgas priekšizpētes un vairāku rītu sēdēšanas vispār nevar saprast, kas notiek tajā vietā, ja nav pirms tam veltīts tam laiks,” norāda ornitologs.

Visvairāk medņu mīt Kurzemes ziemeļu daļā, Vidzemes ziemeļaustrumos un Latvijas centrālajā daļā. Medņiem tīk skraji un sausi priežu meži, labi pārskatāmi – tā, lai aptuveni  70 metru rādiusā teritorija būtu pārredzama.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti