Mazie ērgļi devušies ceļā uz Āfriku

Pirmo krāsaino rudens lapu pavadīti, mazie ērgļi ir sākuši ceļu uz Āfriku, kur tos apdraud malumednieku lodes. Latvijā mazais ērglis atgriezīsies aprīlī

Raidījums "Vides fakti" pievērsa uzmanību mazā ērgļa mazulim, kuram šī bija pirmā vasara. Lai dotos ciemos pie mazā ērgļa, ir jākāpj augstu kokā. Viņš nav viesmīlīgs, bet gan skaists un gudrs. 

"Mazie ērgļi no ziemošanas vietām ligzdošanas teritorijās ierodas aprīļa sākumā. Intensīva migrācija notiek līdz pat aprīļa vidum. Aprīļa vidū viņi sāk būvēt ligzdas," pastāstīja mazo ērgļu pētnieks Uģis Bergmanis.

Pirms doties mazā ērgļa ligzdas meklējumos, ir jāzina tas, ka mazajam ērglim pa prātam ligzdu celt ir tikai vecā mežā, kas ir audzis 80 līdz 100 gadus. Arī koka izvēle ir svarīga.

Eglēs ligzdo aptuveni puse no visiem zināmajiem mazajiem ērgļiem. Nākamā iecienītāka koku suga ir bērzs, tad melnalksnis, apse un ozols," zina teikt Bergmanis.

Pirmā ola tiek iedēta aprīļa pēdējās dienās vai maija pirmajās dienās. Mazuļi šķiļas jūnija pirmajās dienās un līdz pat jūnija vidum. Mazo ērgļu apgredzenošana Latvijā notika jūlija beigās. Dažas dienas vēlāk mazais ērglēns jau pamestu savu ligzdu un to noķert būtu krietni grūtāk.

"Mēs noskaidrojam, vai populācija ir stabila, dilstoša vai pieaugoša. Arī to pašu par ligzdošanas sekmēm," par putnu monitoringa pamatmērķiem stāsta pētnieks Bergmanis: "Pavasarī mēs monitoringu uzsākam vērojot, kur ērgļi riesto. Mazajam ērglim raksturīgi ir riesta lidojumi, viņš met cilpas un izdod raksturīgu saucienu."

Mātīte ir tā, kas izvēlas ligzdu, un tēviņš tai steidz pakaļ. Mazie ērgļi bieži maina savas ligzdošanas vietas. Konkurents par ligzdu nereti ir peļu klijāns, tie pavasarī mēdz atlidot nedaudz agrāk un aizņemt ligzdu. Taču ērglis ir veikls celtnieks, jo trīs dienās var uzcelt jaunu ligzdu.

"Ligzdošanas sekmību nosaka barības pieejamība. Pētījumos ar videokameras palīdzību esam noskaidrojuši pamatbarību - tie ir peļveidīgie grauzēji jeb lauku strupastes, tās ir vardes un kurmji. Daudz ir atkarīgs no barības dzīvniekiem. Šogad, piemēram, bija ziema bez sniega un ar samērā ilgu kailsala periodu. Šie apstākļi arī ietekmēja barības dzīvnieku skaitu. Varžu un peļu maz, tāpēc ērgļi galvenokārt pārtiek no kurmjiem, kuru šogad ir daudz" stāsta Bergmanis.

Platības un skaita ziņā Latvija ir ļoti bagāta zeme. Šeit ligzdo aptuveni 20% no visas mazo ērgļu populācijas un tie ir aptuveni 3700 pāru.

Oktobrī gandrīz visi mazie ērgļi Latviju jau ir pametuši, arī mazo ērgļu mazuļi ir uzsākuši migrāciju uz Āfriku. Vienā virzienā vidēji 11 000 kilometru, 11 000 lodēm spindzot.

Nav noslēpums, ka putniem ir jāuzmanās Maltā, Kiprā, Grieķijā, Balkānu valstīs, protams, Sīrijā, Libānā un Ēģiptē. Mazie ērgļi dzimumgatavību sasniedz ceturtajā, piektajā gadā. Tie, kam paveicas izdzīvot, paliek vieni, bet pāri veido divi putni. Tātad visam grūtajam ceļam ir jāiziet cauri arī otrajam putnam un tad šiem putniem ir jāsatiekas. Pēc tam jāatrod laba ligzdu vieta un barošanās apstākļi.

Atliek gaidīt līdz aprīlim, lai atkal varētu novērot mazos ērgļus. Tiem jānovēl labs ceļavējš un jācer, ka lodes lidos garām. Mazais ērglis, kuram ir tikai pāris mēneši, jau veic tālo ceļu līdz Āfrikai, tikmēr raidījums "Vides fakti" seko līdzi gan mazo ērgļu, gan pētnieku gaitām.

 

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti