Māzeru forma lielākoties ir neregulāra, taču retumis trāpās arī glīti simetriski eksemplāri. Māzeri ir izcili dekoratīvi dabas darinājumi, kuru īpatnie ārējie veidoli un to iekšējā glītā tekstūra rosina amatnieku-galdnieku fantāziju. Fantāzijas veicināti, šie cilvēki darina oriģinālus un izturīgus mākslas darbus.
Nav, protams, jābūt kokapstrādātājam, lai priecātos par mezglotajiem, červeļainajiem, tomēr skaistajiem un galvenais – unikālajiem dabas darinājumiem. Par unikālajiem – jo divus vienādus neatradīsiet!
Māzeri spēj augt vismaz divas reizes ātrāk nekā tos nesošo koku stumbru pārējā daļa, tāpēc nereti mēdz sasniegt itin prāvus izmērus. Dažs milzenis uzkrītoši izceļas uz relatīvi daudz tievākā stumbra.
No klasisko mežizstrādātāju viedokļa jebkura koka māzerainā daļa uzskatāma par mazvērtīgu. Tā ir relatīvi ļoti cieta, tāpēc nav piemērota malkas ieguvei, nav arī izmantojama rūpnieciskai apstrādei, jo koksnes īpašais šķiedrojums būtiski apgrūtina tās mehānisko apdari, turklāt tas negatīvi ietekmē stiprību.
Kāpēc un kā māzers rodas? Tā veidošanās iemesls ir būtiskas izmaiņas koka attīstības procesā. Izmaiņas var būt dabiski izraisītas vai antropogēnas. Visbiežāk īpatnējais veidojums top kaut kādas ārējas mehāniskas iedarbības rezultātā, kad ticis bojāts koka kambijs. Tad koksne, nevienmērīgi apaugot traumēto vietu, rada glīto kroplību – māzeru.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
