Mazais ieskats lielajā tropu pasaulē. «Vides fakti» viesojas Rīgas Zoo

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Rīgas Zooloģiskā dārza Tropu mājas nakts dzīvnieku ekspozīcija ir pilna ar dažādu nesaprotamu nosaukumu dzīvniekiem, piemēram, kinkažū, galago, kuskuss, naktspērtiķis, milzu kāmis un citi. LTV raidījums “Vides fakti” viesojās pie Tropu mājas iemītniekiem.

Zoodārza Tropu mājā ir ļoti svarīgi nodrošināt līdzīgus klimatiskos apstākļus, kādi tie būtu savvaļā. Tur gaisa vidējā temperatūra visa gada garumā ir ap 25 grādiem, kas atkarībā no gada laika nedaudz arī mainās.

Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns stāsta, ka zoodārzi visā pasaulē draudzējas savā starpā – palīdz un apmainās ar dzīvniekiem. Arī Rīgā dzīvnieki ir no dažādiem zoodārziem, un sadarbība turpinās visu laiku.

Lielkalns rāda dižmelnuļus, kas pasaulē palikuši loti maz: “Seišelu salās viņi ir krietni iznīcināti, tāpēc Eiropas un citi zoodārzi piedalās Eiropas apdraudēto sugu vairošanas programmā. Tas nozīmē, ka zoodārzos tiek vairoti šie kukaiņi, lai saglabātu nebrīves populāciju un labvēlīgos apstākļos laistu laukā šos kukaiņus vai citus dzīvniekus dabā. Tad būtu iespējams atjaunot šo populāciju.”

Rīgas Zooloģiskais dārzs var lepoties ar plašu abinieku populāciju, un tur mīt arī vienas no indīgākajām vardēm pasaulē. “Dendroboti, indes vardes, jā, tās ir pasaulē indīgākās vardītes. Izmēros ir krietni maziņas. Inde šīm te mazajām vardītēm var būt ļoti spēcīga. Tā rodas tāpēc, ka šie abinieki pārtiek no dažādiem negaršīgiem, indīgiem kukaiņiem, dažādiem tārpiem un tādām lietām. Un, ja kāds viņai grib nodarīt pāri, tad viņa uz ādas izdala šo indi, un jā, tad tās sekas ir diezgan bēdīgas. Vietējie Dienvidamerikas indiāņi ir iemācījušies arī izmantot šīs vardes. Iesmērē bultas uzgali ar vardes indi un iet medīt savus briežus,” zina stāstīt Lielkalns.

Zoodārzā gan šīs vardes ar indīgiem kukaiņiem netiek barotas, tāpēc tās neizstrādā indi un ir nekaitīgas.

Tāpat Rīgas Zoodārzā ir jauna audējskudru ekspozīcija. “Pirms diviem gadiem bija viena mēģene ar 100 skudriņām un vienu mammu. Un tad arī no tā visa vairojās, vairojās, darbojās, strādāja – viss notika, dzīve ritēja, un viss veidojās. Galvenais ir viņām dot pietiekami daudz materiāla, lai viņas var strādāt. Un tad tās būvēs, dzīvos, darbosies līdz tam brīdim, kad aiziet bojā mātes, un tad jau ir problēmas,” stāsta Lielkalns.

Rīgas Zooloģiskā dārza Tropu māja ir izveidota 2003.gadā, un tur mīt vairāk nekā 80 dažādu sugu dzīvnieki. “Šeit ir apmēram 80 sugas, bet pasaulē tajā reģionā [tropos] dzīvo krietni pāri miljonam,” piebilst Lielkalns.

To vidū ir baltie tīģerpitoni, kuri zoodārzā nonāca no dzīvokļiem. “Viņi ir konfiscēti un tad ir nonākuši šeit. Pēc likuma mums ir jāuzņem visi tie dzīvnieki, kurus ir konfiscējusi Dabas aizsardzības pārvalde vai muitnieki.”

Tropu mājā spēj tik skatīties un brīnīties. Un ir skaidrs, ka tropi ir bezgala bagāti. “Tas ir reģions, kur patiesībā ir vislielākā dabas daudzveidība – dzīvnieku un augu paradīze, jo daudziem nepatīk aukstums. Pie mums, piemēram, dzīvo un aug krietni mazāks daudzums nekā tropos. Un tad ir jārēķinās, ka ir ne tikai skaistāk, ne tikai krāšņāk, bet arī krietni bīstamāk,” norāda Lielkalns.

Tropu mājā iespējams arī pataustīt, kāda tad ir krokodila āda: “Kaut arī šķiet, ka tā āda ir pilnībā nejūtīga, tomēr dzīva krokodila ādā ir ļoti daudz receptoru. Viņš jūt ar savu ādu, tāpēc arī ļoti aši reaģē, ja kāds mēģina viņam pakasīt muguru ar birsti.”

Interesanti, ka šajā tropu mājā ir trīs iemītnieki, kuri ir sasnieguši pilngadību – gaviālkrokodili.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti