Augu aizsardzības dienesta Nacionālās fitosanitārās laboratorijas eksperte Laura Celma rāda slimo ozolu paraugus, kuros pēta baktērijas. Iepriekš pavasarī noņemtie paraugi testēšanai tika nogādāti Lielbritānijā. Rezultātā trijos paraugos, no Talsiem, Kazdangas un Cīravas, tika atklāta baktērija, kas izraisa ozolu akūto kalšanu. Pēc ozolu apsekojumiem jau rudenī valsts Augu aizsardzības dienesta laboratorijā testēšanai nogādāti jau 16 paraugi ar aizdomām par ozolu kalšanas slimību, stāsta laboratorijas vadītāja Gunita Bokuma
Viņa uzsver, ka pētniekiem arī nav pilnīgi skaidrs, vai tiešām ir tikai divas atklātās baktērijas, kas slimību izraisa. Pētniecība turpinās.
Lai novērtētu ozolu kopējo veselības stāvokli Valsts meža dienesta darbinieki gada laikā apsekojuši 652 ozolu audzes. Apsekojumi galvenokārt veikti Kurzemē un Zemgalē, kur pagaidām pastāv augstākais ozolu kalšanas baktērijas izplatības risks.
Dienesta Fitosanitārās uzraudzības daļas vecākā inspektore Alise Valdēna papildina, ka slimība ir agresīva, taču citvalstu dati liecina, ka aptuveni 40% ozolu atveseļojas no šīs slimības. Tāpēc patlaban visi slimie koki netiek likvidēti.
Ozolu kalšana ir salīdzinoši jauna, jo baktērijas pirmo reizi aprakstītas tikai 2010. gadā, kad tās identificētas Lielbritānijā. Tāpēc pētnieki šobrīd ir neziņā par tās tālāko attīstību, izplatību un iespējamo prevenciju. Latvijas Kokkopju biedrības pārstāvis, arborists Jānis Vilks apstiprina, ka mežos šobrīd slimība novērojama arvien biežāk.
Ozolu akūtās kalšanas slimības simptomi ir tumšs un lipīgs eksodāts, ko izdala koks aptuveni metra augstumā vai augstāk uz stumbra, savukārt vēlāk parādās nokaltuši zari. Ja simptomus konstatē kādos īpašumos vai publiskos apstādījumos, augu aizsardzības dienests aicina ziņot, lai iegūtu arvien pilnvērtīgākus datus pētījumiem.
