Piekto gadu apsekojot pludmales, aktīvisti secinājuši, ka diemžēl ik gadu pieaug atrasto atkritumu skaits, un šeit vainojami lielākoties peldvietu apmeklētāji.
Vispiesārņotākās peldvietas ir tieši Rīgā. Galvaspilsētas domē skaidro, ka peldvietas ik dienu tiekot sakoptas, bet cīnīties pret netīrīgajiem apmeklētājiem ir visai grūti. Turklāt sauszemē atstātie atkritumi lietusgāžu laikā var tikt ieskaloti ūdenī, tādējādi krietni pabojājot tā kvalitāti.
Izņemot Liepājas pludmali un atsevišķas vietas Kurzemē, pludmaļu tīrība citviet Latvijā ir kritiska. Šādu paziņojumu šonedēļ izplatījuši kampaņas „Mana jūra” brīvprātīgie. Piekto gadu kājām mērojot ceļu gar Rīgas jūras līci, aktīvisti secinājuši, ka iedzīvotāju atstāto atkritumu skaits ik uz simt metriem ir pieaudzis.
„Diemžēl šogad tas kritiskuma vērtējums ir iestājies. Mēs redzam, ka šis būs gads, kad atkritumu skaits uz pludmales 100 metriem, iespējams, pat var pārsniegt 200 vienības,” saka ekspedīcijas „Mana jūra” pārstāvis Jānis Ulme.
Latvijas Radio sazvanīts, viņš atradās Tūjas pludmalē, kur turpinās brīvprātīgo gājiens gar Rīgas jūras līci. Šogad starp dažādiem sadzīves atkritumiem un pikniku paliekām aktīvistiem nācies vākt pat dienasgaismas spuldzes, kas atstātas mētājamies jūras smiltīs. Pārgājiena dalībnieks un organizators Ulme teic, piesārņojumā vainojami tieši iedzīvotāji.
„Galvenais avots ir paši pludmales apmeklētāji, jo vairāk nekā puse no kopējā atkritumu skaita ir plastmasa, dažādi atkritumi, sākot ar maisiņiem, plastmasas gabaliem, kas jau ir noārdīšanās stadijā, viņus vairs nav iespējams identificēt, un izsmēķiem, pudelēm, korķiem,” stāsta Ulme.
Starp netīrākajām pludmalēm ir arī peldvietas Rīgā. Piemēram, Daugavgrīvā ik uz simt metriem vidēji savāktas gandrīz 800 atkritumu vienības, kas ir kritiski daudz.
Kampaņas organizatori tāpat skaidro, ka teju ik uz soļa mētājoties arī izsmēķi un ne visur izvietotas brīdinājuma vai aizlieguma zīmes. „Vidējie skaitļi par visām trim Rīgas peldvietām kopā – Daugavgrīvu, Vakarbuļļiem un Vecāķiem – diemžēl sanāk lieli un tālu pārsniedz vēlamo jeb mērķi, uz kuru it kā Latvija virzās, līdz 2020.gadam samazināt atkritumu vienību skaitu līdz 135 vienībām,” secina vides aizstāvis.
Peldvietu tīrīšana Rīgā noritot ik dienu, vasaras karstākajās dienās pat divas reizes, skaidro domes pārstāvis Uģis Vidauskis. Tomēr cīņa ar netīrīgajiem apmeklētājiem ir visai grūta.
„Mēs atgriežamies pie šo cilvēku kultūras jautājuma. Uz tiem, kas piemēslo, lieto alkoholu, smēķē un dara visas tās lietas, ko nedrīkst, pat īpašas zīmes neiedarbojas,” norāda Vidauskis.
Tāpēc Vidauskis aicina peldvietu apmeklētājus ziņot par piesārņotājiem arī policijai.
„Var saukt policiju, droši norādīt uz šiem pārkāpumiem un tādā veidā visiem cīnīties. Varbūt var uzlikt kādus jaunus brīdinājumus, bet, kā es teicu, diez vai tas kā radikāli mainīs situāciju. Tā kā visiem kopā vienkārši jāvēršas un jābūt neiecietīgiem pret šādiem pārkāpējiem,” viņš uzsver.
Tikmēr ūdens kvalitātes mērījumus šovasar jau ceturto reizi veikusi Veselības inspekcija, kas var noteikt aizliegumu oficiālajām peldvietām. Šogad gan, tāpat kā citus gadus, ūdens kvalitāte it visur esot laba un apmierinoša.
„Šobrīd situācija ir tāda, ka visās 56 peldvietās ūdens kvalitāte visu laiku ir bijusi laba un nav nekādu peldēšanās ierobežojumu. Vēl pēdējo reizi mēs analīzes paņemsim augusta beigās,” pauž inspekcijas vecākais speciālists vides veselības jautājumos Normunds Kadiķis.
Stipru lietusgāžu laikā uz sauszemes atstātie atkritumi var tikt ieskaloti ūdenī. Tas savukārt var ietekmēt tā kvalitāti, norāda vides speciālists.
