Lai uzlabotu situāciju novada ūdenstilpnēs, Krāslavas novada dome pieņēma lēmumu gan pavairot zivju mazuļus vienā no lielākajiem - Sīvera ezerā, gan arī iegādāties kvadrokopteru un trīs ķermeņa kameras. Ar to palīdzību būs iespējams apsekot ūdenstilpnes lielākā platībā un attālumā, noskaidrot zvejnieku atrašanās un koncentrēšanās vietas un veikt audio un video ierakstu, kas vēlāk var kalpot kā pierādījums pārkāpuma izdarīšanai.
Pavasaris zivju inspektoriem, kā stāsta Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Arvīds Vīgulis, ir rosīgs laiks, malu zvejnieki nesnauž, bet darba lauks plaš:.
“Pavasarī mēs vairāk strādājam tur, kur notiek zivju nārsts, iepriekš bija līdakas un karpveidīgās zivis, tagad – plauži.”
Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes inspektoru pārraudzībā ir vairāk nekā 200 kilometri upju akvatoriju un 750 lieli un mazi ezeri, kuri jāuzrauga no maluzvejniekiem,
izbraucot kārtējā reidā, stāsta Resursu kontroles sektora vadītājs Edvīns Gasperovičs:
“Ja brauc uz Rīgas pusi, tad mūsu reģions ir līdz Pļaviņām un vēl Daugavas otrais krasts, faktiski puse Daugavas ir mūsu pārraudzība, tā ir milzīga teritorija. Pēdējo reizi reidā bijām Sīvera ezerā, tur nelicenzētos murdus vilkām ārā, pavasarī sāk kustēties zuši un līņi, un tad tos nelegālos murdus sāk likt. Protams, tagad to nav tik daudz kā iepriekšējos gados, pirms gadiem 10, kad vilkām pa 50-30 murdiem, bet mēs atradām 5-7 nemarķētos murdus.”
Sīvera ezers atrodas Krāslavas novadā, tas ir makšķernieku iecienīts, un šī novada pašvaldība ir tā, kas rūpējas par zivju resursu saglabāšanu. Tāpēc šogad Sīverī ar novada domes un Zivju fonda atbalstu plānots ielaist gandrīz 30 tūkstošus zandarta mazuļus, bet, lai uzraudzītu maluzvejniekus, pašvaldība iegādāsies arī mūsdienīgas ierīces.
“Šogad mēs iegādāsimies kvadrokopteru, dronu un trīs ķermeņa kameras ar tādu mērķi, lai fiksētu gan pašus pārkāpējus, gan pašu pārkāpumu. Jo īpaši ziemā bieži gadās, ka cilvēks pārkāpj, bet notverot to, viņš noliedz, ka tie ir viņa makšķerēšanas rīki. Šīs ierīces mums dos iespēju pierādīt, ka tie ir viņa rīki, un saukt pārkāpēju pie administratīvās atbildības,” stāsta novada domes pašvaldības policijas inspektors Deniss Ogņevs.
Krāslavas novads ir ūdenstilpnēm bagātākais, tāpēc cīņa ar maluzveju un zivju resursu saglabāšana ir viena no pašvaldības prioritātēm, apliecina novada domes attīstības nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe:
“Krāslavas novads Latvijā ar ezeriem bagātākais, bieži paši jūkam skaitā, vieni saka tie 111, citi - 140, tie ir lielāki un mazāki ezeri, no tām 12 publiskās ūdenstilpnes, vēl Daugava un Dubna. Skaidrs, ka šī sistēma ir jāsakārto, lai tiem, kas grib atpūsties un makšķerēt legāli, ir tā iespēja. Katru gadu pašvaldība iesaistās projektos - gan ielaiž zivju mazuļus, gan iegādājas tehniku, kas palīdz cīnīties ar maluzvejniecību.”
Tieši modernās tehnoloģijas ir tās, kas palīdz inspektoriem un policijai visefektīvāk cīnīties ar maluzvejniekiem, jo tās dod iespēju reāli aizturēt un arī sodīt šī nelegālā aroda piekopējus, apliecina Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes Resursu kontroles sektora vadītājs Edvīns Gasperovičs:
“Visi tie tehniskie līdzekļi, kas katru gadu attīstās, mūs darbā tiek izmantoti. Mēs arī piedalāmies Zivju fondā, mums ir gan meža kameras, gan dažādas nakts ierīces un siltuma uztverošās ierīces. Mums nav stundām ilgi nav jāsēž pie kāda noteikta objekta, kur mēs zinām, ka notiek maluzvejniecība. Mēs ar foto kamerām izsekojam to intensitāti, cik bieži tas pārkāpējs nāk, tad uztaisām slēpni un nelegālo makšķernieku notveram.”
Tikai Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvalde gadā sastāda ap 350 protokolu. Par makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu var noteikt sodu no 15 līdz 350 eiro.
Piemēram, pērn pie atbildības reāli saukti 137 cilvēki un kopumā uzlikts sods gandrīz 4500 eiro apmērā, tostarp 2700 eiro – par zivju ķeršanu ar neatļautiem rīkiem.
