Maluzveja Latgalē iet mazumā, iedzīvotāji par pārkāpējiem ziņo biežāk

Pēdējos gados malu zvejniecība Latgalē krietni gājusi mazumā, un arī vietēji ļaudis par pārkāpumiem ziņo aizvien biežāk. To atzīst Latgales vides inspektori, kam nesen iegādāts arī jauns darba ekipējums.

Ja piejūras reģionos šobrīd lašu un lašveidīgo zivju nārsta laikā zivis no maluzvejniekiem tiek uzmanītas upēs, tad tikpat saspringts laiks vides inspektoriem ir arī Latgales ezeros. Arī tur nārstojošās lašveidīgās zivis – sīgas un repšus – aizliegts iegūt līdz 30.novembrim, tādēļ maluzvejnieku kontroles reidi Rāznā un citos Latgales ezeros notiek gandrīz ik dienu.

Oficiāli izliktajos rūpnieciskās zvejas tīklos šobrīd nedrīkst nonākt ne ezeros sastopamās sīgas, ne repši un sniedzes. "Braucam to pārbaudīt tad, kad zvejnieki savus tīklus pārbauda, kad krastā izbrauc un, ja ir lomā šās sugas zivis šajā laika periodā, tad viņiem jālaiž vaļā,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes dabas aizsardzības vecākais speciālists Dainis Tučs.

Viņš atklāj, ka šogad maluzvejnieki ar nelikumīgi gūtām lašveidīgo sugas zivīm noķerti vēl nav. Vienlaikus vides inspektori atzīst, ka lielākais darbs šoruden vēl tā īsti nav sācies.

"Latgalē mums ir ļoti īpašas zivis kā sīga, repsis un sniedze, ko vēl sauc par ezera salaku. Tās ir lašveidīgās zivis un ir īpašas, ierobežoti izmantojamas, aizsargājamas, un viņas nārsto tieši tad, kad paliek dabā auksti," skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.

Viņa atzīst, ka maluzvejnieki ar katru gadu kļūst aizvien labāk aprīkoti, tādēļ arī vides inspektori nedrīkst atpalikt. Tālab šogad tieši Latgales reģiona inspektori tikuši pie mūdienīga aprīkojuma.

"Agrāk inspektori parasti sēdēja slēpņos un tādā veidā kontrolēja un pieķēra pārkāpējus, bet mēs nevaram būt visās vietās vienlaicīgi, jo maluzvejnieki jau tās nārstu vietas zina. Tad, pateicoties Zivju fonda atbalstam, mēs esam iegādājušies ļoti mūsdienīgu modernu aprīkojumu, kas palīdz inspektoriem strādāt.

Inspektoriem ir iegādāti jaudīgi un ļoti kvalitatīvi binokļi, kas ļauj redzēt arī krēslas apstākļos un tumsā, ir arī ļoti jaudīgi lukturi ir arī fiksējošie līdzekļi,” atklāj Zeize.

Tomēr, kā novērojuši inspektori, pēdējos gados zvejniecības pārkāpumi Latgales ezeros tiek konstatēti aizvien retāk. To var skaidrot ar pastiprinātajām kontrolēm un lielajiem sodiem.

"Viens 100 gramīgs repsītis maksā 36 eiro, un lieguma laikā tā soda nauda ir pieckāršā apmērā. Sīga ir lielāka zivs, tā maksā 143 eiro, un lieguma laikā arī jāreizina ar pieci," stāsta Tučs.

Maluzvejnieku un pārkāpēju skaits pēdējos gados Latgales ezeros ir krietni samazinājusies, pateicoties ne vien attiecīgo institūciju pastiprinātam darbam un jaunajam aprīkojumam, bet arī makšķerniekiem un vietējiem iedzīvotājiem - tie ir kļuvuši apzinīgāki un atbildīgāki un ziņo par novērotajiem pārkāpumiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti