Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Pie Rāznas ezera veido pludiņus no niedrēm

Makšķernieks Rēzeknes novadā pludiņus veido no augiem

Jau kopš agras bērnības Jānim Kupram Rēzeknes novadā interesē makšķerēšana, spiningošana un viss, kas ir saistīts ar copi. Pagājušajā gada nogalē viņam izdevās savu vaļasprieku - veidot pludiņus no dažādiem dabas materiāliem - pārvērst uzņēmējdarbībā. Un jau šovasar pieprasījums pēc niedru, vībotņu un citu augu pludiņiem ir krietni pieaudzis.

Jānis Kupra mudina doties garā pastaigā gar Rāznas ezera krastu. Tieši šeit viņš atrod visdažādākos dabas materiālus, no kā iespējams veidot pludiņus. Tam noder gan niedres un vībotnes, gan vērmeles, nātres un citi augi, kas jau izžuvuši dabā vai arī tos var kaltēt pats.

"Pludiņus patiesībā var taisīt no visa.

Var taisīt no dadža, piemēram, re, kur mēs varam redzēt - sauss, nokaltis dadzis, pamēģināsim no tā šodien uztaisīt! Pluss ir tas, ka es to pats atradu, ka tas nav plastmasas. Redziet, te pat caurumiņš jau ir, varēs serdeni ielikt uzreiz," rāda Kupra.

Pārnākot mājās, Jānis Kupra stāsta, ka viena pludiņa izveidei jāvelta teju pusgads, jo pēc žāvēšanas seko materiālu likšana kopā, slīpēšana ar smilšpapīru, lakošana ar jahtu laku un citi darbi. Kā pats joko – neizpaliek arī korķu zupas vārīšana. Vārīšanās temperatūrā tie iegūst vajadzīgo formu, kas nepieciešama pludiņiem. Jāņa nodarbošanos novērtē arī dabas aizsardzības speciālisti, jo līdztekus emocionālajai un mākslinieciskajai vērtībai pludiņi ir arī videi draudzīgāki.

"Protams, plastmasa, metāls, stikls, tie atkritumi, kas dabā nesadalās vairāku gadu simtu laikā. Niedre tomēr ir dabā augusi, tas ir dabisks produkts. Tā nav plastmasa, kas sadalās vairāku gadu simtu laikā. Protams, jāskatās, kāda līmīte tiek izmantota, kāda krāsa, un, ja tā ir dabai draudzīga, tad tas pludiņš ir ne tikai priekšmets, lai iegūtu zivi, bet arī ir tāds mākslas darbs," saka Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja Regīna Indriķe.

Par copi Jānis Kupra lielākoties zināšanas guvis no žurnāliem, bet tagad arī pats ir autors vairākām publikācijām "Makšķernieka gadagrāmatā". Pērn apgūts atbalsts arī uzņēmējdarbības konkursā, un kopš novembra ir izdevies realizēt pasūtījumos vairāk nekā 100 pludiņus.

"Pirmo pludiņu es uztaisīju gados sešos no spalvas, tad visi taisīja tādus pludiņus. Uz pludiņiem makšķerē tad, kad nav ledus, un tur, kur ir vismazāk ledus, tur arī visvairāk pērk. Ventspilniekiem patīk, kuldīdzniekiem patīk, uz Tukumu ir braukuši pludiņi, uz Jūrmalu," stāsta Kupra.

Turpmāk meistars ir iecerējis rast arvien jaunas iespējas, no kā veidot pludiņus, pie tam to iepakojumam viņš jau tagad izmanto kaltētus latvāņus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti