Majoru pludmale atzīta par netīrāko, Kaltenes pludmale – par tīrāko

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 7 mēnešiem.

Par Latvijas piesārņotāko pludmali šogad atzīta Jūrmalas pilsētas Majoru pludmale, savukārt par tīrāko – Kaltenes pludmale. Šī gada jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa rezultāti atklājusies kritiska situācija atkritumu piesārņojuma daudzumā, pavēstīja Vides izglītības fonda un kampaņas "Mana jūra" vadītājs Jānis Ulme.

Lai arī šogad "Mana Jūra" jūras piesārņojošo atkritumu monitoringu rezultāti kopumā nav iepriecinoši, tie tomēr ir mazliet labāki par iepriekšējā gada rezultātiem – 2022. gadā vidēji uz 100 metriem piekrastē tika atrastas 229 atkritumu vienības, kamēr 2021. gadā vidēji uz 100 metriem piekrastēs tika atrastas 266 atkritumu vienības. Latvijā vidējais piekrastes atkritumu skaits no 2011. līdz 2022. gadam ir 210 atkritumu vienības uz 100 metriem.

2022. gadā lielākie piesārņotāji joprojām ir dažādi grūti identificējami plastmasas izstrādājumi, kas veido 28% no visiem atkritumu veidiem piekrastē, tiem seko plastmasas maisiņi – 8%.

Tālāk seko papīrs un kartons, nekategorizētas atkritumu vienības, izsmēķi, putuplasts (izolācija un iepakojums), plastmasas virves, metāls, pārtikas atkritumi un plastmasas pudeļu vāciņi un korķi. Šie izplatītākie atkritumi kopā veido 77% no kopējā atkritumu daudzuma, turklāt jāatzīmē, ka seši populārākie atkritumu veidi ir plastmasas atkritumi.

2020. gadā Eiropas Savienības ietvaros tika panākta vienošanās: situāciju par labu piekrastē var vērtēt tad, ja atkritumu daudzums piekrastē nepārsniedz 20 atkritumu vienības uz 100 metriem. Tātad vidējais piesārņojums Latvijas piekrastē ir teju piecpadsmit reizes augstāks par ES noteikto mērķi, vienlaikus vairākas pludmales tam tuvojas. Jāatzīmē, ka, pēc iegūtajiem datiem, neviena no pludmalēm neatbilst noteiktajam ES noteiktajam "Laba jūras vides" stāvokļa mērķim.

Klikšķināt, lai palielinātu:

Netīrāko un piesārņotāko pludmaļu tops
Netīrāko un piesārņotāko pludmaļu tops

"Pelnutrauka pludmales 2022"
"Pelnutrauka pludmales 2022"

Jūru piesārņojošie atkritumi Latvijas piekrastē
Jūru piesārņojošie atkritumi Latvijas piekrastē

Tīrākā pludmale šogad ir Talsu novada Kaltenes pludmale (36 atkritumu vienības uz 100 metriem), tai seko Engure (38 vienības) un Mazirbe (43 vienības). Līdzīgā situācijā ir Abragciems (45 vienības), un tālāk ierindojas Ziemupes pludmale, Lilastes pludmale, Pūrciems, Rītabuļļi, Lauču akmens, Salacgrīva, Jūrmalciems, Mērsrags un Šķēde – šajās pludmalēs rādītāji nepārsniedz 100 atkritumu vienības uz 100 metriem.

Vispiesārņotākajā pludmale šogad bija Majoru pludmale Jūrmalā ar 1152 atkritumu vienībām uz 100 metriem.

Netīrāko pludmaļu sarakstā ierindojusies arī Daugavgrīvas pludmale (745 vienības), Vecāķi (629 vienības), Klapkalnciems (514 vienības), Lielupes pludmale (443 vienības) un Liepājas centra pludmale (411 vienības). Zem 300 atkritumu vienībām pludmaļu antitopu turpina Karosta, Zvejniekciems, Saulkrasti, Jūrkalne, Bernāti, Ovīši, Pāvilosta, Venspils centra pludmale, Veczemju klintis, Užava, Robeža, Papes bāka, Kolka un Jaunķemeri.

"Šī gada kampaņas monitoringu rezultāti apliecina, ka situācija Latvijas piekrastē atkritumu noslodzes kontekstā būtiski neuzlabojas. Lai gan atšķirībā no vairākiem iepriekšējiem gadiem papildu izpētes nolūkos un noslēdzot darbu ar esošo monitoringa metodiku, apsekojumi tika īstenoti pēc sezonas pīķa,

rezultāti nedod pamatu optimismam, Latvijai arvien attālinoties no ES noteiktajiem mērķiem. Arvien uzskatāmāka kļūst plastmasas atkritumu problēma, ieskaitot nu jau kritisko situāciju ar vienreizlietojamās plastmasas un iepakojuma daudzumu dabā, kā arī arvien pieaugošo smēķēšanas atkritumu piesārņojumu.

Rezultāti arī apliecina, ka arvien lielāka uzmanība pievēršama ne tikai piekrastes apsaimniekošanas pasākumu uzlabošanai, bet arī preventīvajiem pasākumiem gan vietējā, gan nacionālā līmenī," stāsta Vides izglītības fonda un kampaņas "Mana jūra" vadītājs Jānis Ulme.

Kampaņu un ekspedīciju "Mana jūra" organizē un nodrošina nodibinājums Vides izglītības fonds. 2022. gada kampaņas "Mana jūra" monitoringu programma tika īstenota ar mērķi nodrošināt ieskatu Latvijas piekrastes atkritumu noslodzes situācijā pēcsezonas un sezonas noslēguma situācijā, lai vienādos apstākļos konstatētu piekrastes situāciju pēc sezonas augstākā punkta beigām, kad veikti plaši pludmales sakopšanas un apsaimniekošanas pasākumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti