Mājdzīvnieks kā svētku pārsteigums – nevis dāvana, bet jaunu problēmu virpulis

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Svētkos mudina negaidīti nedāvināt jaunus mājdzīvniekus, lai dāvana neapgrūtinātu tās saņēmēju. Un pats galvenais, lai dzīvnieks nonāktu gādīgās rokās un būtu gaidīts.

LTV raidījuma “Vides fakti” Rīgas ielās uzrunātie cilvēki lielākoties atzīst, ka negribētu Ziemassvētkos kā pārsteigumu dāvanu saņemt mājdzīvnieku, jo tam būtu jāvelta laiks un rūpes. Acīmredzot par jaunu mājdzīvnieku Ziemassvētkos reti kurš priecātos, un tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ šādas dāvanas dāvināt nevajadzētu.

“Tas nevar būt spontāns lēmums, tas nevar būt lēmums vienai dienai. Ja ģimenē kādam nepatīk dzīvnieki vai ir alerģija pret kādu no dzīvniekiem, tad tas dzīvnieks ātri vai vēlu atrodas vai nu uz ielas, vai patversmē,” saka veterinārārsts Aigars Briņķis.

Līdzīgi norāda arī dzīvnieku patversmes “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone: “Dāvana nekādā gadījumā nevarētu būt tāda mirkļa iegriba vai negaidīts pārsteigums. Tas ir absolūti nepareizi. Piemēram, ir mums draugiem dzimšanas diena vai kāds cits pasākums, mēs klīstam pa lielveikalu, nevaram saprast, ko uzdāvināt, un pēkšņi ieraugām zooveikalu, nopērkam zivtiņu, šinšillu vai trusīti.”

Tikmēr etiķetes ekspertes Aijas Strautmanes pieredzē nācies dzirdēt par dažādām dīvainām dāvanām, tajā skaitā Mārtiņdienas gaili: “Jaunieši bieži vien iedomājas – tas būs baigi inčīgi, ja es uzdāvināšu, piemēram, Mārtiņam, kurš dzīvo centrā pašā Rīgas centrā, dzīvu gaili. Tur divas dienas bija elle tajā mājā, un tad beigās viņu aizdevuši kaut kur uz laukiem, kur viņu nokāva un apēda.”

Arī cilvēki, kas ierodas dzīvnieku patversmēs, bieži vien līdz galam nav saskaņojuši pirkumu. Piemēram, gana regulāri jaunieši vēlas iegādāties suni saviem vecākiem vai vecvecākiem.

“Protams, ir gadījumi, kad jā, jā, vecais cilvēks ir priecīgs un viss ir saskaņots. Bet ir bijušas reizes, kad ome vai opis saka – kādas muļķības, ja viņiem vajag suni vai kaķi, lai viņi paši ņem un rūpējas,” zina stāstīt patversmes vadītāja Džonsone.

Pirms dāvināt mājdzīvnieku, ir svarīgi saprast, ka tajā brīdī cilvēks ir nevis laimīgi apdāvināts, bet iegrūsts jaunu problēmu virpulī, jo jārisina tas, kurš tīrīs kaķa kastīti, vai dāvanas saņēmējs varēs atļauties nopirkt būri papagailim vai nepieciešamo barības daudzumu sunim. Turklāt suns vēl ir jāved trīs reizes dienā pastaigās.

“Bieži ir tā, ka atnāk saimnieki ar to dzīvnieku uz klīniku, viņš neko nezina par to dzīvnieku – ne kā barot, ne kā turēt, ne kas ar viņu jādara, ne kā jākopj.

Un tad sākas – tas ir tāds šoka stāvoklis gan tam dzīvniekam, gan saimniekam,” norāda veterinārārsts.

Taču vai tas nozīmē, ka zooveikalā darbiniekiem pirms dzīvnieka pārdošanas būtu jānoskaidro, kāda varētu izskatīties tā nākamā dzīve?

“Zooveikals - tā lielā mērā ir komercija, un, protams, viņi ir ieinteresēti tirgot dzīvniekus. Man nav tādas īsti pārliecības, ka zooveikali ļoti stingri izvērtētu, kam viņi dzīvniekus pārdod,” saka Džonsone.

Raidījums “Vides fakti” arī devās eksperimentā uz zooveikaliem, lai iegādātos kādu mājdzīvnieku, kuru Ziemassvētkos pasniegt kā dāvanu. Zooveikalos neviens nav izbrīnīts par vēlmi iegādāties mājdzīvnieku dāvanai un arī nesteidz ieteikt kārtīgi apdomāt šo ideju.

Diemžēl šādas dāvanas nopirkšana visvairāk pāri nodara tieši pašam dzīvniekam. Dzirdēti pat stāsti, ka  uzdāvinātus dzīvniekus ved iemidzināt.

“Man šādi gadījumi nav bijuši, bet es domāju, ka tas tā noteikti notiek. Dzīvnieki, pirmkārt, tiek vesti uz patversmi; ja patversme ir pārpildīta, viņi nevar pieņemt to dzīvnieku, tad nākošais lēmums ir vai nu viņu iemidzināt, vai nu viņu izlaist brīvā dabā,” atklāj veterinārārsts.

Tikmēr patversmē uzskaita, kādi dzīvnieki tajā ir nonākuši: “Mums ir bijuši mājas seski, trusīši, mums ir atlidojis pats uz Līčiem papagailis. Tās tieši ir dāvanas, kas ir negaidītās.”

Taču ko darīt situācijā, ja kāds tomēr negaidīti uzdāvina mājdzīvnieku? Vai to atdot atpakaļ ir pieklājīgi?

“Etiķete nenozīmē tikai smaidīt, un etiķete nesastāv tikai no vārdiņa “jā”. Ja kāds cilvēks ir bijis ļoti nekorekts vai varbūt nav zinājis,

mēs godīgi pasakām, lai ņem savu dzīvnieku un dodas atpakaļ tur, kur tas ir saņemts.

Un dzīvnieks nav jāsaņem kā dāvana. Un tur nav nekāda sakara ne ar etiķeti, ne ar nepieklājību,” saka etiķetes speciāliste Aija Strautmane.

Taču vai ir situācijas, kurās mājdzīvnieku tomēr varam dāvināt?  “Nekādā ziņā to nevar dāvināt nepazīstamiem cilvēkiem. Tātad mēs runājam tikai par tuvāko radu vai paziņu loku. Ja mēs esam izlēmuši dāvināt, mums ir jābūt pilnīgi skaidrai pārliecībai, ka apdāvināmais ļoti gaida šo dāvanu,”  uzsver Džonsone.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti