“Šis projekts ir ielas kaķiem, kas kopā ar cilvēku nekad nav dzīvojuši, līdz ar to viņus tam nevarētu piespiest. Ir mums bijuši mēģinājumi, kad mēģinām pieradināt lielāka vecuma ielas kaķi, viņš to nesaprot, viņš aizstāvas visiem iespējamajiem spēkiem,” stāsta biedrības „Madonas dzīvnieku draugi” valdes locekle Laura Kovtuna.
Viņa gan uzsver, ka pilnīgi bez cilvēku palīdzības šie dzīvnieki nespēj izdzīvot, tādēļ, neraugoties uz sabiedrības dažādo attieksmi pret klaiņojošajiem dzīvniekiem, meklēta iespēja palīdzēt.
“Likums to tā šobrīd ir noformulējis – ja ielas kaķītis ir sterilizēts, viņš drīkst uzturēties dzīvojamo māju tuvumā,” norāda Laura Kovtuna.
Sadarbībā ar Rīgas biedrību „Šri ganeša” tapušas siltinātas mājiņas ar atsevišķu gulēšanas un ēdināšanas zonu, katrai mājiņai piešķirot savu adresi un īpaši izstrādājot kārtības noteikumus.
Biedrības „Madonas dzīvnieku draugi” valdes locekle Ingūna Kumsāre norāda, ka līdz ar to gan vide ir sakoptāka, gan dzīvniekiem ir, kur palikt, gan viņi ir pabaroti, gan tā ēdināšana ir vienā vietā, nevis cilvēki met pa logu ārā zivju galvas, par ko citi kaimiņu sūdzas.
Šobrīd barošana ir sistematizēta, pienākumi brīvprātīgajiem sadalīti, taču tas neliedz barošanā iesaistīties arī sabiedrībai.
“Mums ir tā izveidots, ka ir konkrēts barotājs, kas arī nāk un baro, jo barojam ar sauso pārtiku pārsvarā. Tiek arī mainīts ūdens. Nu, it kā jau var nākt un nolikt, bet tad vislabāk, ja tā būtu sausā barība, nevis pārtikas atlikumi no sava galda,” saka Ingūna Kumsāre.
Līdz ar projektu atrisināta arī problēma, ko savulaik radījušas žurkas, eži un citi dzīvnieki, izvazājot nekontrolētās vietās atstāto ēdienu. Savukārt šobrīd - ziemas mēnešos - visaktuālākā ir kaķu paglābšanās no sala, jo vēsturiski ierastie daudzdzīvokļu māju pagrabi pēc renovācijām tiek slēgti un kaķiem vairs nav pieejami.
