Lūšu jaunkundze vēl nenojauš, ka pēc mirkļa viņa jau gulēs sprostā. Priekšā ceļš uz Poliju, kur lūsene mitināsies Kadzidlovas dabas parkā.
“Polijā ir programma, kā atjaunot lūsi Polijas dabā. Mums ir ļoti liels prieks, ka šis ir jau astotais lūsis no Rīgas Zooloģiskā dārza kopš 2009.gada, kurš dodas uz Poliju, lai radītu pēcnācējus, kuri kļūs par savvaļas lūšiem. Tā ir īstā zoodārzu misija,” stāsta Rīgas zoodārza direktors Ingmārs Līdaka.
Lūšu populācija Polijas mežos joprojām nav atguvusies no dramatiskā krituma pirms 20 gadiem. Tur mīt tikai 65 līdz 100 ziemeļu lūšu. Savukārt Latvijā lielo kaķu populācija tiek vērtēta kā labākā 100 gados. Pēc pētnieku domām, šobrīd mūsu mežos varētu būt ap 600 lūšu.
Bet citu lūsi vairs nevar pazīt. Tā ir tā pati mazulīte, kura septembra sākumā pieklīda mežstrādniekiem Viļakā. Dzīvnieka uzvedība liecināja – lūša bērns bijis pieradināts! Visticamāk, kāds to paņēmis no meža un, kad paaugās un sāka kost un skrāpēt, aizveda atpakaļ uz mežu. Atradeni nogādāja zoodārzā.
Uz Kalveni viņu pārveda pirms Ziemassvētkiem kopā ar draudzeni Jakobīni, kurai pārcelšanās nav īsti pa prātam. “Ļoti atšķirīgi šie lūši. Kas ir augusi zoodārzā kopā ar ģimeni, lūsene ir varen nešpetna. Arī mani kā zoodārza direktoru neatzīs. Šņāc un rūc. Bet no Viļakas mežiem atvestā joprojām ir jauka, mīļa. Un mīl pamurrāt, kad cilvēks pienāk. Cerams, ka šis raksturs ar laiku nemainīsies," stāsta Līdaka.
Latvijas vienīgos savvaļas kaķus galvaspilsētā turpinās pārstāvēt Rubīns un Kamēlija un viņu šīgada puika Jakobs. Starptautiskajā lūšu vairošanas programmā Rīgas Zooloģiskais dārzs piedalās jau vairāk nekā 20 gadus.
Latvijas lūši ir ģenētiski ļoti augstvērtīgi.
Zoodārzā dzimušie lūsēni ir nosūtīti uz Igauniju, Lietuvu, Skotiju, Somiju, Spāniju, Ungāriju, Ukrainu un Japānu.
