Lūši ir visai mistiski un noslēpumaini, bet tajā pašā laikā – vieni no cēlākajiem meža iemītniekiem. Par lūšiem ir dzirdēti pārsvarā briesmīgi nostāsti.
"Paralēles velkot, tas pats mājas kaķis - viņš ņaud, viņš rūc, viņš murrā. Visas šīs skaņas, bet tās, protams, būs daudz rupjākā, skaļākā fonā. Kaķis paliek kaķis – mazgājas, asina nagus, viņiem ir savstarpējās attiecības, kā jau starp kaķiem," raidījumam "Vides fakti" stāsta Līgatnes dabas taku zvērkope Velga Vītola.
Pirms vairākiem gadiem Līgatnē satikās Leonarda un Villijs – skaists lūšu pāris. Leonarda atceļoja no Kurzemes puses, bet Villijs – no Igaunijas. Mīlestība no pirmā murrājiena, kurš, starp citu, lūšu pakrūtē sākas februārī.
"Lūšiem tas "marta" sākums ir februārī, varbūt var pat teikt, ka tas sakrīt ar visu mīlētāju dienu - Valentīna dienu. Izpausmes ļoti līdzīgas kā parastiem kaķiem," stāsta Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange.
Runči dikti skaļā balsī dzied mīlas serenādes, iezīmē teritoriju un konkurentiem gatavi izskrāpēt acis.
Pirms pieciem gadiem Leonarda un Villijs iepriecināja ar trim lūšu meitenēm, kuras kārtīgie un gādīgie vecāki labu laiku turēja pa gabalu no skatītāju acīm. Tagad jaunās dāmas ir jau precību gados.
"Mēs skatāmies, ka pie mūsu lūšu meitenēm nāk vietējie runčuki. Tā jau mēs nekad neesam redzējuši, jo lūši ir ļoti piesardzīgi dzīvnieki, bet no rīta, atnākot uz darbu, sevišķi, ja ir sniedziņš sasnidzis, tad reizēm var redzēt gan pēdas, gan kā lūšu runči kārpa zemi, izvārtās un staigā gar mūsu voljēru, kur iekšā četras meitenes," stāsta Inta Lange.
Leonarda un Villijs visus šos gadus iet ķepu ķepā, bet, kā jau visās attiecībās – ir reizes, kad kādam jāpiekāpjas vai jāmeklē kompromiss – kā bērnu audzināšanā, tā medīšanā, un tad kāds no pāra izrāda savu raksturu.
Inta saka, ka īsti nevar pateikt, kas lūšu starpā valda - patriarhāts vai matriarhāts. "Škiet, ka matriarhāts, jo galvenā ir Leonora - ģimenes māte. Viņa ir tā, kas kontrolē situāciju, bērnus un noliek pie vietas savu vīru Inci."
Arī Velga Vītola ir vienprātis un uzskata, ka priekšniece ir Leonora un pārējie ar to samierinās.
Latvijas mežos dzīvo ap 1000 lūšu. Lielais minka ir piesardzīgs, gudrs un zibenīgi veikls, bez tam aktīvs tikai krēslas un nakts stundās. Viņš pārtiek gandrīz tikai no tā, ko pats noķer, un lūsis labprāt tvarsta zaķus un stirnas. Lūši medī tāpat kā kaķi. Viņi ierauga medījumu, skrien, ķer, lec un plēš ar nagiem. Tāpat kā kaķis ķer peles.
Dabisko ienaidnieku lūsim faktiski nav – ja nu vienīgi vilks gribētu par tādu uzdoties. Tikmēr cilvēks pats no lūša baidās. Velga Vītola aicina cilvēkus no lūšiem nebaidīties. Tas, ka lūsis uzbruks cilvēkam ir mīts, jo Latvijā nav bijuši tādi gadījumi.
Lūši nav kā tādas vāveres, kas lēkā no zara uz zaru. Nē, pat ja tie uzkāpj kādā kokā, tad pa to pašu arī nokāps lejā.
