Atmodas priekšnojautās akcija "Lūgšana pie jūras" radīja plašu sabiedrības rezonansi, pulcējot un apvienojot vairākus tūkstošus Baltijas valstu iedzīvotāju. Svētdien uz pasākumu atnākuši tikai daži desmiti, taču joprojām cilvēka spēkos ir ietekmēt jūras tīrību. 
"Spriežot pēc tā, ka Jūrmalā tagad var peldēties, piesārņojums ir mazinājies, bet ne izskausts," teica Zaļās brīvības muzeja vadītāja Lelde Stumbre.
Nozīmīgu piesārņojumu rada intensīvā lauksaimniecība visās Baltijas valstīs, ir arī pārmērīga nozveja. Turklāt regulāri parādās jauni apdraudējumi, piemēram, pašlaik aktuālā iecere attīstīt akvakultūru, piesārņojums ar dažādiem plastmasas iepakojumiem, svešo agresīvo sugu nokļūšana Baltijas jūrā ar kuģu balastūdeņiem, Latvijā nesakārtots jautājums ir par kuģu notekūdeņiem. Joprojām nav apzināts piesārņojums, kuru rada pēc Otrā pasaules kara nogremdētie ķīmiskie ieroči.
"Ir parādījies jauns piesārņojuma veids, kas ir radies no mūsu pārticības," uzvēra Vides aizsardzības kluba (VAK) viceprezidente Elita Kalniņa.
Akcijas organizatori uzsver, lūgšanas nozīme ir arī mudināt uzņemties atbildību par savu rīcību un mērķtiecīgi darboties, lai glābtu jūru.
