Pēc vairāku mēnešu intensīva darba šobrīd dabas liegumā "Kreiču purvs" iestājies nosacīts klusums, kuru vien brīžiem pārtrauc zāģu rūkoņa. No kopumā vairāk nekā 2000 hektāru lielā purva 60 hektāru platībā paveikti purva atjaunošanas darbi.
"Latvijas Valsts mežu" Ziemeļlatgales reģiona mežizstrādes vadītājs Dainis Babāns noradīja: "Tas ir susinātais purvs, kurš bija jāatjauno savā purva statusā un jāpanāk, lai tas atkal ir purvs. Kā redzat, bija saaudzis kokaugu klājs un arī pamežs, kas principā jau bija pārvērtis purvu par mežaudzi."
Tik apjomīgi mežizstrādes darbi, kas vērsti uz biotopu atjaunošanu purvos, Latvijā līdz šim nav veikti.
"Latvijas Valsts mežu" vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis atzīmēja: "Šajā daļā ir tādas uzkrītošas augstā purva un purvainu mežu degradācijas pazīmes. Pirms šīs vietas apsaimniekošanas bija tikpat blīva mežaudze. Un šī daļa, kas šeit ir izkopta, tā atbilst Eiropas Savienības nozīmes biotopam – degradētie augstie purvi, kuros notiek vai iespējama atjaunošanās."
Jau pirms darbu sākšanas nācās saskarties ar daudziem izaicinājumiem un meklēt tiem inovatīvus risinājumus. Sākot ar piekļuvi darbu teritorijai, līdz atbilstošas mežizstrādes tehnikas iesaistei, kas piemērota īpaši sarežģītiem apstākļiem.
Babāns stāstīja: "Tehnika specifiska. Tāda, kas var strādāt uz zemas nestspējas augsnēm. Sver 7,5 tonnas, kas ir priekš meža tehnikas ļoti mazs svars. Un atbalsta laukums ir tai ļoti liels. Kā var redzēt tepat, tātad apstākļi, ja nebūtu pakojuma, tad te jau būtu īsts purvs un tādā purvā principā pastrādāt nevar. Zem mums, kur mēs stāvam, ir 4–5 metri kūdras."
Savukārt Bergmanis piebilda: "Konkrētās vietas apsaimniekošanas nosacījumiem bija tāds – nebojāt zemsedzi, tātad strādāt ar tādiem paņēmieniem un tā, lai neveidotos dziļas rises. Un to jau neviens nezināja, vai tas vispār būs iespējams. Nu, un tāpēc liela daļa vai faktiski visi zari un tādi nelielāku dimensiju koki vai šajā purva daļā visi koki tika klāti tā saucamajos pievešanas ceļos. Un tas ļoti labi nostrādāja."
Dabas liegums "Kreiču purvs" ir īpašs arī ar apkārt vēl sastopamajām medņu riestu vietām. Iecerēts, ka līdz ar purva atjaunošanu tiks uzlaboti medņu dzīves apstākļi, kas te vairs nebija piemēroti.
"Mērķis tātad palielināt mitruma daudzumu, palielināt gaismas daudzumu, ka rezultātā palielināsies mednim nozīmīgo barības augu – brūklene, mellene, zilene, spilvas – daudzums. Un līdz ar to mēs sagaidām, ka arī konkrētais medņu riests varētu pat kļūt plašāks. Ap Kreiču purvu ir zināmi vairāki medņu riesti. Viens no medņu riestiem aptuveni kilometra attālumā," stāstīja Bergmanis.
Kreiču purva atjaunošanas darbi noslēgsies šī gada nogalē, pētnieciskais darbs un monitorings turpināsies vēl daudzus turpmākos gadus.
Dabas aizsardzības pārvaldes projektu vadītāja Inga Hoņavko stāstīja: "Mums pašiem ir interese arī skatīties, kā purvs atjaunojas, vai tas atjaunojas tik raiti, kā mēs esam to plānojuši vai pēc teorijas domājuši. Tad šis monitorings noteikti notiks vēl ilgāk par 2028. gadu, jo šī ir ļoti, ļoti būtiska pieredze, kuru noteikti mēs varēsim pārnest arī uz citām teritorijām citviet Latvijā."
Kopumā projekta gaitā tiks veicināta Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzība 30 īpaši aizsargājamās jeb "Natura 2000" dabas teritorijās.
